Vairs nevar.
šodien 03:49
Vairs nevar klusu čukstēt,
vajag skaļi kliegt!
atkal, liekas, tuvojas laiks,
kad jūras asinīm pietecēs,
kad sarkanas būs pat papardes,
kad miljards mīļo bez vīriem būs,
un bez tēva paliks bērni,
ak, Dievs - pasaki man jel,
vai Tev mūs muļķu nemaz nav žēl?
Bet muļķiem muļķi vadoņi,
muļķiem muļķu karš.
Bet mūsu daudz,
un nekad jau visi nenomirsim,
slēpsimies aiz rozā brillēm,
aizmuksim aiz horizonta,
tur, kur nav vēl cilvēcei kurts sārts,
bet, ak Dievs - kā tā nācās?
ka pat horizonts jau kļuvis sārts?
Bet mēness apspīdēs kapus,
krusti metīs melnas ēnas,
un cilvēki ausīs saspraudīs tapas.
Vēsture pa spirāli iet,
dažreiz iet,
bet dažreiz - mīl skriet.
Ciba dzejo - Post a comment
birch (birch) wrote in dzejas_vakars on August 10th, 2008 at 12:53 pm
.