Pagājušo nakti juniors tā neklepojās, ka apvēmās. Dabūju piecos no rīta to visu mazgāt, lai neievelkas.
Miegs pagalam.
Šonakt- klausos- iet uz tualeti. Aizdomīgi ilgi tur kaut ko perē. Padomāju, ka aizmidzis uz poda- eju izpestīt. Paveru durvis- nē, neguļ. Toties viss pidžāms... ēēēē... kā to tā smalkāk lai pasaka... sakakāc. Un atkal ir pieci no rīta. Bļīīīn, dabūju mazgāt, lai neievelkas.
Miegs pagalam.
Rezultātā nolēmu šodien pasēdēt ar viņu mājās un paārstēt nervus. Sev.
UPD Izrādās, ka dārziņā klejo Rota vīruss. Jau kuro reizi pēdējo divu gadu laikā. Varbūt viņu tur pagrabā kādā laboratorijā ražo? Pieriebies jau...
UPD2 Tikko sīci nejauši nosaucu nevis par "mazuli", bet "mizuli". Skatījās uz mani lielām acīm un nezināja kā to uztvert ;-) |
Dies to zin. Apvēmās visdrīzāk nejauši- viņam nemode gulēt atvērtu muti. Kakls izkalst un nāk klepus. Vienkārši dikti cītīgi klepojot apvēmās. Bet nu šonakt laikam tomēr kaut kāds vīruss lika par sevi manīt. Vakar jau viņām bija tādas ātras kājas, kad uz tualeti vajadzēja. Es padomāju, ka kaut ko ne tā saēdis. Tak alojos, kā izrādās. Pats spirgts un radošs kā nekad- jau piecas gleznas man uzzīmējis. Bet ēdienam pat virsū neskatās.