amfetamīns ir diezgan foršs, ja vien spēj nekļūt atkarīgs no tā. un amfetamīna gadījumā tas ir ļoti vienkārši, jo tā lietošana nav jāpakārto dzīvei, proti, zem amfetamīna var darīt visu, ko tu dari, esot skaidrā. atskaitot 'nākošās dienas' sindromu, kaut gan pie paģirām arī var pierast, un, kā esmu dzirdējis, daži pat tās izbauda. no regulāras cilvēks kļūst viegli aizkaitināms.

ko lai saka. pamēģini, ja vien neesi nepilngadīgs. citādāk mani var iepērt izpildvara, jo, zinkā, tagad internets tiek leģitimēts.

(Reply to this) (Thread)

Jā, amfiku es aizvakar pamēģināju un bija labi, sevišķi jau tikko ievadīju (vēnā). Es tikai domāju par to Ekstazī tabletes vadīšanu vēnā (vēl lielākas eiforijas cerībās) un vai tas nav bīstami? Viena meitene man teica, ka tā esot darījusi un tikusi totāli izsmērēta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bīstami, es domāju, tas varētu būt tāpēc, ka ja tā tablete nebūs pietiekami izšķīdināta un tur kaut kāds kripatiņš aizsprostos asinsvadu, tad pizģec laikam.

(Reply to this) (Parent)

šajā apgalvojumā ir nopietna loģikas kļūda. proti — tas, ka lietošana nav jāpakārto dzīvei, padara vielu vēl bīstamāku no atkarības veidošanās viedokļa.

`nākošās dienas` sindroms ar laiku izstiepjas līdz "nākošo sešu mēnešu" sindromam, drīz pēc tam tas iestiepjas psihiatra kabinetā. tik pat lieliskas izredzes ir nonākt arī kardiologa vai neiropataloga kabinetā.

spēja izbaudīt atgājienus manā gadījumā neizrādījās nekas cits kā vien spēcīgi attīstīta spēja melot sev.

(Reply to this) (Parent)