es par to interesējos jau kopš 3.klases. tomēr, kad vēlāk sāku lasīt 'nopietno' literatūru par veidiem, kā to izdarīt un kā vispār visādas ar citām pasaulēm saistītas lietas izdibināt, diezgan noraustījos.
tā var sačakarēt sev dzīvi, esmu lasījusi par gadījumiem, kad cilvēki, kurus tu izsauc parunāties, uzdot sev interesējošus jautājumus vai pateikt nepateikto, izdomā palikt un prom neiet. sāk notikt visādas wicked lietas. pārāk dziļi jāurbj. nekad nevar būt pilnīgi drošs, ka tas neatstās sekas uz visu turpmāko, ko tu dari. un vēl tās n-tās lietas, kas saistītas ar karmu - sazināšanās ar mirušajiem skaitās ļoti nepareiza rīcība, jo ne velti ir novilkta fiziski jūtama robeža, kur beidzas dzīvo pasaule..utt.
njaa, man būtu vēl daudz, ko teikt, bet īsumā: 7reiz padomā pirms dari.

(Reply to this)