iekodeets:

iesākumā, visu cienju shīgada pashmāju kaņepju razhai.

pienu vārijām mežā. ugunskuru iekūrām ap 21:00 drīz arī katliņš ar pienu un kaņepepītēm bija uzstutēts uz uguns, 3l piena un dāudz kaņepju, pienu redzēt nemaz nevareeja. pēc divu stundu rosīšanās ap ugunskuru un katliņu, rūpējoties lai piens nepiedeg, lai nepārskrien pār malām, zaļganā dzira tika atzīta par labu esam.
nolikām lai padziest, sevi izklaidējām ar alkaholu mušmiŗem un kādu kāsi. 23:45 piens jau bija izkāsts un 200ml glāzīte silta piena iegūla manās rokās, 24:15 jau biju kļuvis nepacietīgs gaidot kārotos simptomus,
aizdomājos, iegrimu ugunskura liesmu valdzinājumā, žagari un sausie sprungulji sadegot klusi sprakšķēja.
pēc nenoteikta laika pieķēru sevi spēlējoties ar atbalsi mežā, es pacietīģi ar plaukstām situ pa katliņa dibenu, man bija pievienojušies vēl pāris vakara dalībnieki, kā nu kurais, viens ar izkaltushiem kociņiem, kādam līdzi bija vargāns, cits vienkarshi ar smaidu un klusu dungošanu. visi man zināmie simptomi bija mani piemeklējuši jaunā, vēl nepieredzētā kvalitātē, es ļāvos rotaļai... visus vakara notikumus(sajūtas) aprakstīt gan laikam būtu pārāk darbietilpīgi, pat nevajadzīgi.
nobeigumā varu vien piebilst ka ap 5:00 pārgums bija katrā manā ķermeņa daļā, visvairāk jau laikam manā prātā, grūti bija piespiest sevi aiziet līdz gultiņai, BET TAS VISS TOMĒR BIJA TO VĒRTS.

P.S.
lai svētīta šī karstā vasara!