(bez virsraksta) @ 02:50
xoox:
Turpinājums aprakstam par manu seno LSD tripu.
Iepriekšējās daļas šeit: http://klab.lv/community/drugs/23426.htm l
Ir jau rīts un efekts lēnām sāk pāriet... Sienas joprojām tek, istaba maina formu, izliecoties visvisādās formās. Ir apnicis. Ķermenis ir izmocīts un arī paša ķermeņa uztvere ir izmainījusies. Kājas ir mazas, trīc un kasās. Noģērbjos kails un palienu zem segas. Jūtos pliks, netīrs un nožēlojams.
Paņemu Ingusa saplīsušo pleijeri un vienu austiņu pielieku pie auss. Tur skanošās Future Sounds of London - Her Face Forms In Summertime ievadskaņas mani te paceļ, te atkal aizrauj nekurienē. Pareizāk sakot virpuļojošā, zaļā tunelī, kurā uz manu pusi tiecas, dīvaini čab un sarunājas lielas, zaļas, gaļīgas lapas. Bet es jūtos drošībā. Džungļu mežs mani ir paņēmis savās skavās.
Paņemu Future Sound of London diska vāciņu.
Pietiek ar vienu skatienu uz diska vāciņu, lai saprastu, kas ar to domāts. Tā ir šī nakts un tā būtne vidū esmu es, koncentriskos apļos, gandrīz bezgalībā. Pa kreisi ir vakardienas vakars un nakts. Var redzēt viegli atpazīstamos LSD ornamentus. Labajā pusē ir šis rīts, ar skaidru gaisu, kas tagad sākas. Saule lec un mēs sāksim būvēt jaunu dzīvi (ceļamkrāns). Mēs esam mainījušies. Es smejos.
Es nespēju aizmigt un arī Inguss nevar. Mēs izlemjam, ka varam doties uz skolu. Sienas joprojām slīd un sejas izskatās izkropļotas, bet prāts ir samērā skaidrs un šķiet, ka izteikties varam sakarīgi un vispār, neņemot vērā joprojām paplašinātās acu zīlītes, izskatamies pēc normāliem cilvēkiem.
Brauciens vilcienā ir tāds mērens piedzīvojums, bet nogurums arī ir milzīgs un negribas pievērst uzmanību joprojām aktīvajām vizuālajām un audio halucinācijām.
Ieejam skolā un satiekam Lauri. Viņš ir garš, briļļains jaunietis, pelēkās drēbēs un mēs ar Ingusu abi saskatamies, zinot bez vārdiem, ka mūsu iztēlē viņš jau ir pārvērties par fašistu koncentrācijas nometnes klerku.
Ieejam un apsēžamies solos. Efekts jau ir gandrīz izzudis. Krāsas gan joprojām mazliet par spilgtu, bet var turēt. Izmocīts atslēdzos.
(Šis bija mans labākais trips. Daži momenti gan bija neomulīgi, trollis-Inguss virtuvē un sajūta, ka zaudēju kontroli, bet kopā ņemot - labs trips. Nākamreiz uzrakstīšu par slikto :O )
Turpinājums aprakstam par manu seno LSD tripu.
Iepriekšējās daļas šeit: http://klab.lv/community/drugs/23426.htm
Ir jau rīts un efekts lēnām sāk pāriet... Sienas joprojām tek, istaba maina formu, izliecoties visvisādās formās. Ir apnicis. Ķermenis ir izmocīts un arī paša ķermeņa uztvere ir izmainījusies. Kājas ir mazas, trīc un kasās. Noģērbjos kails un palienu zem segas. Jūtos pliks, netīrs un nožēlojams.
Paņemu Ingusa saplīsušo pleijeri un vienu austiņu pielieku pie auss. Tur skanošās Future Sounds of London - Her Face Forms In Summertime ievadskaņas mani te paceļ, te atkal aizrauj nekurienē. Pareizāk sakot virpuļojošā, zaļā tunelī, kurā uz manu pusi tiecas, dīvaini čab un sarunājas lielas, zaļas, gaļīgas lapas. Bet es jūtos drošībā. Džungļu mežs mani ir paņēmis savās skavās.
Paņemu Future Sound of London diska vāciņu.
Pietiek ar vienu skatienu uz diska vāciņu, lai saprastu, kas ar to domāts. Tā ir šī nakts un tā būtne vidū esmu es, koncentriskos apļos, gandrīz bezgalībā. Pa kreisi ir vakardienas vakars un nakts. Var redzēt viegli atpazīstamos LSD ornamentus. Labajā pusē ir šis rīts, ar skaidru gaisu, kas tagad sākas. Saule lec un mēs sāksim būvēt jaunu dzīvi (ceļamkrāns). Mēs esam mainījušies. Es smejos.
Es nespēju aizmigt un arī Inguss nevar. Mēs izlemjam, ka varam doties uz skolu. Sienas joprojām slīd un sejas izskatās izkropļotas, bet prāts ir samērā skaidrs un šķiet, ka izteikties varam sakarīgi un vispār, neņemot vērā joprojām paplašinātās acu zīlītes, izskatamies pēc normāliem cilvēkiem.
Brauciens vilcienā ir tāds mērens piedzīvojums, bet nogurums arī ir milzīgs un negribas pievērst uzmanību joprojām aktīvajām vizuālajām un audio halucinācijām.
Ieejam skolā un satiekam Lauri. Viņš ir garš, briļļains jaunietis, pelēkās drēbēs un mēs ar Ingusu abi saskatamies, zinot bez vārdiem, ka mūsu iztēlē viņš jau ir pārvērties par fašistu koncentrācijas nometnes klerku.
Ieejam un apsēžamies solos. Efekts jau ir gandrīz izzudis. Krāsas gan joprojām mazliet par spilgtu, bet var turēt. Izmocīts atslēdzos.
(Šis bija mans labākais trips. Daži momenti gan bija neomulīgi, trollis-Inguss virtuvē un sajūta, ka zaudēju kontroli, bet kopā ņemot - labs trips. Nākamreiz uzrakstīšu par slikto :O )
10 raksta | ir doma