ulvs:
01.00 - tiek izdzerts pēdējais alkohols, kas, šķiet, ir šampanieša pudele.
01.20 - garlaicības vadīts, es noriju 3 tramadolus (100 gramu tabletes), mans Draugs - četrus. Alkohola līmenis mūsu asinīs nav īpaši liels, tāpēc nav ko baidīties no nelāgām mijiedarbībām.
01.40 - parādās pirmie "pārdozēšanas" simptomi - patīkama kņudoņa vēdera daļā. Pieredze čukst, ka tas ir placebo efekts, jo iepriekš, pāris mēnešus atpakaļ, joka pēc (erowid'ā izlasīju, ka tramadols ir iedarbīga lietiņa) ieēduši katrs pa trim, četrām tabletēm, nekādas sajūtu izmaiņas neizbaudījām.
02.00 - tramadols lēnām atklāj savu patieso seju. Tīkamā kņudoņa ir pāraugusi kāpjošā eiforijā. Tā ir ļoti savdabīga, gribētos pat teikt - dabiska. Neko tādu līdz šim (piemēram, no E un amf.) nebiju jutis. Kaut gan man tā pieredze ar abām substancēm ir ļoti neliela - kopā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāma.
Bet šī sajūta un izjūta - vienaldzība, galvenais ir ērts krēsls, pāris labi pazīstamu cilvēku un socializēšanās process, bet bez jebkādām liekulībām, kas, piemēram, ir raksurīgas E. Ar liekulību es domāju tās neīstās izjūtas, piem., pēkšņo mīlestību pret kādu, u.tml. Tramadola eiforija visu atstāj savos plauktiņos; nav haosa, ir bezdievīgi patīkama vienaldzība.
03.00 - ieņemu vēl vienu (ceturto), mans Draugs - divas (piekto un sesto).
04.00 - socializēšanās turpinās. Ievēroju, ka Draugs runā, aizvēris acis. Nākas atsaukt atmiņā sajūtas, ko izraisīja E. Līdzīgi - es arī turēju acis ciet. Tātad skaidrs, eiforija ir sasniegusi savu virsotni. Un ir sasodīti tīkama.
Sēžam, dzeram tēju, tad vēlvienu un tā tālāk. Izejam laukā uzsmēķēt. Nē, nevis izejam, bet izlidojam. Pārvietošanās nav vis staigāšana, bet gan levitēšana. Sasodīti tīkama. Un tā tas viss turpinās līdz uzaust gaisma.
07.00 - Draugam mācās virsū neliela paranoja, it kā nekas traks, bet kaut kāda sajūta vairs nav pa prātam. Izdomājam, ka jāaiziet uz aptieku pēc validola - ja nu kas. Un pārvietoties tācu, kā jau teicu, ir tik fantastiski. Izstaigājam visu rajonu, apskatam trīs aptiekas, kuras, protams, ir ciet. Beigās nonākam atpakaļ pie pirmās (08.00 atvērās), kas atrodas turpat pie viņa mājas, un iegādājamies validolu. Staigājām kādu stundu, varbūt vairāk. Noguruma nav, kājas ir, bet sajūtas nav. Pastaiga svaigajā rajona gaisā ātri vien nogalēja Drauga nelielo paranoju.
08.30 - skatamies Futuramu un katrs turam zem mēles pa vienai validola ripiņai.
09.00 - Draugam atgriežas nepatīkamā sajūta, tādi kā iekšēji drebuļi, kas, dīvainā kārtā, nav saistīti ar sirdi, tās klauvēm, u.tml., bet tomēr skaidrs, ka tā ir CNS ietekmē (tāpēc ir validols, lai nomierinātu CNS). Šķiet, ka tas palīdzēja.
Validols savādi ietekmē eiforiju - savā ziņā tā kļūst spēcīgāka. Ar laiku rodas sajūta, ka ķermeņa daļas distancējas cita no citas, lēnām kļūstot nejūtīgas. Tās it kā saaug ar virsmu, uz kā tās atrodas. Galvā ir tāds kā dullums, kas nebija iepriekš, un līdzsvara sajūta vairs nav tik laba. Izdomāju, ka jāiet gulēt. To arī daru.
11.00 - tā arī neaizmidzis, pieceļos no gultas. Jūtos samērā labi, joprojām jūtu tramadola izraisīto eiforiju, kas, starp citu, nemaz nav mazinājusies. Validola ietekmi vairs nejūtu. Draugs nejūtas īsti labi, pat divi izsūkāti validoli nepalīdz. Izskatās, ka viņu nomāc tāds kā nemiers un slikta sajūta, kas nāk no iekšienes. Pie tā noteikti ir vainīga negulēta nakts un par divām ieņemtajām tramadola tabletēm vairāk (nekā man). Lieki neuztraucos - tāpat agri vai vēlu efektam jāpazūd.
13.30 - laiks doties mājup. Eiforija joprojām ir spēcīga, un kājas tik vieglas, vieglas. Jūtos apmierināts. Draugam joprojām ir samērā slikti. Tieku pavadīts līdz pieturai. Pavadīšanas nolūks, saprotams, ir īpaši svaigais rajona gaiss, un tā maģiskā iedarbība un Drauga nepatīkamajām sajūtām. Šķiet, ka tas iedarbojas. Atvadamies.
15.00 - esmu mājās. Tramadola efekts, apmēram uz pusi vājāks nekā nakts vidū, tomēr nav zudis. Nācās iedzert pāris ogles, jo izdzertais šķidruma daudzums, plus, tabletītes nelāgi nāca uz augšu, bet tika apturētas. Nez, kādas būs paģiras. Tāda sajūta, ka tās varētu arī nebūt, jo es tik tiešām jūtos labi, lai arī neesmu gulējis apmēram trīsdesmit stundas. Turpinu rakstīt. Ir mazliet grūti sakopot domas, bet, redz, tomēr kaut kas iznāca.

Īss un kodolīgs secinājums par tramadolu:
Tad jau labāk paniekoties ar to, nevis ar E vai amf. Tik tiešām eiforija savā dabiskumā un patiesumā ir tā vērta, nav tās riebīgās sintētiskās nokrāsas, kas jūtamas abu minēto narkotiku efekta laikā un pēc tā. Protams, jābūt uzmanīgam, skatoties uz miligramiem, jo, manuprāt, šo substanci var traki viegli pārdozēt. Kaut gan... ko gan nevar?