Splenders aizveda viņu uz nelielu ciematu, kas bija celts no brīnišķa, cēla marmora. Tur viņi ieraudzīja milzīgas frīzes ar lieliskiem zvēru attēliem, baltiem, kaķiem līdzīgiem radījumiem un dzelteniem saules simboliem, kā arī vēršiem līdzīgu dzīvnieku statujas, sieviešu un vīriešu, un neparasti lielu, dižciltīgu suņu skulptūras.
   - Re, kur pierādījums, kaptein.
   - Nesaprotu.
   - Marsieši atklājuši dzīvnieku dzīves noslēpumu. Dzīvnieki nevaicā pēc dzīves jēgas. Tie dzīvo. Jo dzīves jēga ir pati dzīve - prieks un bauda, ko tā sniedz katram no mums. Paraugieties uz šīm skulptūrām: visur simboliski dzīvnieku attēli.
   - Atgādina pagānu kultu.
   - Gluži otrādi, - tie ir dieva, tie ir dzīves simboli. Arī marsieši reiz pārāk krasi norobežojās no dzīvniekiem. Bet tad viņi sapratuši: lai neaizietu bojā, jāpārstāj jautāt, kur ir dzīves jēga. Dzīve pati ir atbilde. Dzīve - tā ir dzīvības nodošana tālāk, cenšanās nodzīvot iespējami skaistāku, pilnskanīgāku mūžu. Marsieši saprata, ka uzdevuši sev jautājumu "Kādēļ vērts dzīvot?" izmisuma pilnā kara periodā, kad atbildi nebija iespējams rast. Bet, kad civilizācija, izbeidzot karus, atguva mieru un garīgo līdzsvaru, arī tad šis jautājums izrādījās bezjēdzīgs, tikai no cita viedokļa. Dzīve bija pārāk skaista, lai tam vēl būtu vajadzīgi kādi pierādījumi.

©R.Bredberijs,
"Marsiešu hronikas" (1950)