Pasaules valdnieki's Journal
|
|||||||||
| Wednesday, July 2nd, 2003 |
|
||
| bljaaviens.. vot kas mani tagad interesee - kas cilveekiem dod speeku dziivot ar visu apzinju, ka viss ir bezjeedziigs un iet uz izniiciibu??? | ||
|
|
|
||
| - Mīļais, es gribu būt vecmodīga, - viņa reiz man teica. Es arī reiz atļāvos būt vecmodīgs un mīlēt tikai vienu. Bet pie kā tas noveda? Cik reizes es esmu tā sēdējis pretī spogulim, griežot kakla vēnas ar kārtējo sapni? Cik reizes – šāvies ar tikko pavīdējušu atmiņu? Cik – indējies ar domām par viņu? Bet tajā visā patiesībā nav nekā romantiska, tas ir nožēlojami. Nekādas dzejas, poēzijas un dekadentisku literātu apdziedāta dvēseles skaistuma, tikai nekam nederīga nespēja dzīvot. | ||
|
|
|
||||||
| Vēlāk A. Kviesis stāstījis G. Zemgalim, kā 15. maija rītā pie viņa ieradies K. Ulmanis, atvainojies, ka nevēlēdamies prezidentu naktī traucēt par notikumiem, viņš nolēmis to darīt rīta pusē un pie kafijas tases pateikt prezidentam, ka noticis valsts apvērsums, kā tiks sastādīta jauna valdība ar viņu – K. Ulmani – priekšgalā, ka atlaista Saeima, izdarīti plašāki apcietinājumi zināmās politiskās aprindās un ka viņš, Ulmanis, izlūdzoties tagad valsts prezidenta svētību visai šai akcijai ari valdības manifestam. A. Kviesis saraucis gan pieri, bet tad pateicis, ka piekrītot izdarītam apvērsumam un no savas puses visu to ar prezidenta varu sankcionēšot. ©K. Lorencs | ||||||
|
|
Pasaules valdnieki's Journal
|
|||||||||||||