|
Decembris 21., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) optimiste | 21:33 - Ticēt.... Neticēt..... Ko darīt?
Kam mēs ticam? Kam gribētu ticēt? Kāpēc mēs ticam? Vai noticam čigānietei, zīlniecei, astrologam vai dziedniecei tādēļ, ka piepildās viņu teiktais? Citiem piepildās, citiem - nē. Vai tādēļ ticam, ka "viņš jau nu noteikti zin labāk par mani? Un daudzi tic, tādēļ es arī?"
Un ko tagad darīt, ja sastāsta tādas lietas, kuras nemaz nevēlos dzirdēt? Kā tagad ar to sadzīvot?
Kādā gudrā grāmatā stāv rakstīts: katram cilvēkam notiek pēc viņa ticības. Ja ticēsim, ka viss sliktais piepildīsies, tad tieši tā arī notiks. Un tad varēsim sacīt - jā, man jau tāds liktenis.....
LIKTENIS? Vai iepriekš iekodētas pārliecības piepildīšanās? Arī man savulaik gadījās tāds neprāts kā aiziet pie astrologa. Un, ziniet, tik daudz sliktu pareģojumu, kuri it kā iekodēti zvaigznēs, nebija nācies dzirdēt kopš bērnības.
Pārvarot pirmo šoku es sev teicu - STOP!!!
- astrologs ir tikai cilvēks un cilvēki mēdz kļūdīties,
- iespējams tam ir kāds iemesls, kādēļ es šo informāciju saņēmu un,
- TAS apies mani ar līkumu, jo esmu savlaicīgi brīdināta.
Tā nu es sev teicu un man kā akmens no sirds novēlās.
Sāku izvērtēt iemeslus, kādēļ esmu piesaistījusi sev šādu pareģojumu un atklāju - tas bija tas, no kā es visvairāk baidījos. Un pēc harmonijas likumiem bailes piesaista baidītājus.
Nu re! Cēlonis atrasts - sākam "pārprogrammēt domāšanu". Man palīdzēja pārliecības, ka notiks tas, kam es patiesi ticu. Un es patiešām ticēju, ka man viss būs labi.
Šodien es ar smaidu atskatos uz to visu un citiem varu ieteikt: Izvelciet maksimālu labumu no savām nepatikšanām! Padomājiet, kāpēc tas tā notika? Ar ko esat šādu gadījumu piesaistījis un ko no tā esat iemācījies?
Lai veicas!
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |