Tas neticības posms ir jau izslimots, bet laikam jau arī tādam ir jāiziet cauri, lai saprastu, ka justies labi var izveidot kā pieradumu un negaidīt, ka tas var mainīties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Forshi!
Es esmu tikusi lidz tam, ka ticu, ka tas ir iespejams izrietoshi no savas pieredzes un aizvien vairak in general jutos prieciiga un laimiga, bet tomer veel IR tadas situacijas, kad uzepeld apzinaa teeta vaardi "pec lielas smieshanas naks asaras". :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atziņas, ko mums saka vecāki tb autoritātes ir grūti pārprogrammēt. Man savulaik tika ieaudzināts, ka visi vīrieši ir c$^#I*& un viņiem vajag tikai vienu un trakākais bij tas, ka, kamēr es tam ticēju - citādus nemaz nesastapu :( Labi, ka rūpīga trenniņa rezultātā, esmu no šī graujošā uzskata atbrīvojusies :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieshi taa. Ruupiigs trenninsh, sekoshana savaam domaam un negativaa nomainishana pret pozitiivo. Tik sasoditi vienkarshi izklausiijaas:) Vienu pec otras, vienu pec otras, un driz jau to bernibas programmu nebus.

(Reply to this) (Parent)

vai tad visu ko saka vecāki vajag pārprogrammēt?:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diemžēl... Lielu daļu no tā visa, ja vien senči jau no agras bērnības nav devuši lielu brīvību.

Kā tur teica klasiķis? Vecāki bērnībā mūs audzina un tad visu vēlāko dzīvi mēs cenšamies tikt vaļa no bērnībā radītajiem kompleksiem... Nu kaut kā tā, precīzāk neatceros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā saka cits klasiķis (es): Klasiķi brieduma gados mūs audzina un tad visu vēlāko dzīvi mēs cenšamies tikt vaļa no klasiķu radītajām iedomām...

Un vispār brīvs prāts laikam nav iedomājams, tam var tikai bezgalīgi tuvoties:)

(Reply to this) (Parent)