Maijs 21., 2005
kaifinjsh
| 19:03 ko tas varētu nozīmēt, ka es sūtu mīļam cilvēkam pozitīvo enerģiju, viss ir labi un pēkšņi man noliecas galva un uznāk tāds mazs sabruciens, bet atverot acis un apskatoties apkārt viss biku savāds liekas, pašsajūta viegli uzlabojama, bet tomēr tāda dīvaina un pārāk viegla???
|
Comments:
Un vai var tā būt, ka esi pietuvojies tā cilvēka domām tik ļoti tuvu, ka atslēdzies? Varbūt man aptrūkās liekās(nezz, kā lai to savādāk pasaka) pozitīvās enerģijas un tāpēc tā notika?
es domaaju, ka pozitiivaa energjija nevar aptruukties, vienkarshi varbuut energjeetiskaa slodze bij par lielu. Nu treneejoties vareesi daudz izturet - taa teikt pieredze naak pamazaam :))
Nevajag citiem uzbāzties ar savu pozitīvo enerģiju. Tas cilvēks Tev prasīja? Vot i nebrīnies, ka dabūji pretī!
tā pat vien ne no šā ne no tā man viņš prātā neienāca, iemesls bija...
Man ir gadījies līdzīgi... Varbūt tas cilvēciņš pretojās tavai enerģijai... bet varbūt pretojās kāds/kas cits... Anyway ir ļoti svarīgs šīs enerģijas nodoms (visi tās nodomi)... Arī pozitīvs nodoms diemžēl var būt nelaikā... (tā laikam bija arī manā gadījumā)
man izteica vienu versiju, ka tas varbūt bija tāpēc, ka to ļoti reti daru. tātad mazlietiņ treniņš ar ir vajadzīgs - uz reiz jau nevar notikt pasaules brīnumi. bet man prieks, tas nekas, ka tā sanāca, galu galā labas domas sūtīju...
Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli.
Nevajag neko nevienam sūtīt, ja tas cilvēks pilnīgi konkrēti un tieši neprasa palīdzību. Citādi tas pilnīgi neatšķiras no vardarbības. |
|
|
|
Sviesta Ciba |