Migalkas un bubamara

Varu iztēloties, kā šīs mūzikas smagnējajā pavadībā gliemeža gaitā velkos cauri saules sakarsētajai pilsētai un domāju, vai tiešām kļuvis labāk, ja pirms 20 gadiem mani uztrauca, ka lēnām pārvēršos par kiborgu, bet tagad lielākoties nē? Patiesībā baisi, jo tas nozīmē, ka esmu pieradusi. Man jau apnicis katru reizi klikšķināt uz pogas nepiekrītu nekādu datu apstrādei. Bet nu labi, ka vismaz ir šāda iespēja atšķirībā no Ķīnas.