Ai nu sviests par to atsaka. Gadiens no konkurentiem. Pagašnedēļ es biju saslimis bija sarunāts nedēļas vidū tikties. Patiesībā firma mani izvēlējusies kā labāko. Pirmdien sarunājām, ta nu es otrdien pazvanu un pasaku nebūšu. Tad zvana vēlāk ko es iedomājoties? Labi viennojāmies, lai uzzvana pirmdien un nop. Man jau diezgan po ja zvanīs es pasūtīšu ratā, jo darbs man tā nevisai neinteresē (darīt varu), firma ceļ padaudz sevi saulītē, pats ne rakstīju, ne ko darīju tik cik uz 1 interviju aizvilkos.
Pohujistiski palikuši, jo melo sludinājumos, mazas algas, melošana, pekstiņu stāstīšana. Skaisti muldēt un lietot terminus konkurētspējīgs, labs atalgojums, sakārtota darba vide, izaugsmes iespējas. Man tāda sajūta rodas lielākā daļa to raksta formalitātes pēc. Kādu lojalitāti gaida, ja tīri biznesmenis pats nevar padiskutēt par maniem jautājumiem: - kāpēc tāds pārbaudes laiks? - kādi uzņēmuma nākotnes plāni, īsi? -kāda ir vidējā uzņēmuma alga? un tamldzīgiem pēc situācijas. Mani interesē ko es dosu uzņēmuma un ko man tas dos. Pilnīgi noteikti es nebūšu xmas vecītis. Backup variantu arī daudz. Mazalgotiem amatiem es vispār nestādos priekšā kā darbiniekus atrod. Kaut kādu darbu var atras 1 h laikā, pa 300 Ls 1 dienas laikā tapēc ar cilvēkiem vienalga.