ceļojumu piezīmes

tagad īsti nav ne ĪSTĀ laika, ne ĪSTĀS vietas, lai nodotos 2 mēnešu vecām atmiņām.. tomēr jūtu, ka vajag turpinājumu un nobeigumu stāstam.. aiz loga pilnasinīgs rudens. šodien izņēmu pasūtītās Itālijas ceļojuma bildes.

pierakstītie iespaidi aprāvās Adrijas jūras piekrastes smiltīs. diena bija vairāk nekā karsta!! izstaigājām Rimini tukšās ielas, noēdām picu (starp citu visgardāko visa ceļojuma laikā!) un sapratu, ka ilgāk vairs negribu palikt uz vietas. nolēmām doties uz Florenci! brauciens bija neaizmirstams!! - tas ilga aptuveni 4 stundas, kuru laikā izbraucām cauri/pa Apenīniem. kalni, lejas, melni tuneļi ar izraksteņu smaržu un rezultātā ar melniem sodrējiem nosmērētas drēbes un miesa :) Florencē ieradāmies spiedīgā pēcpusdienā. pirmais uzdevums - sameklēt naktsmītni. jāsaka gan, ka ar šo ir vismazākās problēmas, jo staigājot pa ielu ar lielām mugursomām, aģenti nāk klāt un piedāvā vietu hosteļos, viesnīcās. pieņēmām piedāvājumu par 20EUR pa nakti, piedevām mūs aizveda līdz pat viesnīcai (brauciens bija amizants..neprotu pat noraksturot transportlīdzekli...nu kaut kas līdzīgs plastmas-dzelzs-kabīnītēm, ar kurām filmās brauc pa golfa laukumu :D ). Florence jauka, lai gan neiedvesmoja tik daudz kā Bergamo ..vai Venēcija. Naksnīgas pastaigas. Pilnas ielas ar brīvību baudošiem amerikāņu jauniešiem.

Brokastis dārgas (kā viss pārējais Florencē!), bet elegantas: mazs ūķītis ar 2 galdiem un 4 beņķiem netālu no centru centra. brokastīs mazais espresso un kaut kāda maizīte.. ārā vēl samiegojies rīts!

Pusdienaslaikā pametam Florenci, lai iekarotu Pizu! - mans pēdējais Itālijas stafetes posms. izlaižot stāstus par sāpīgiem, gariem gājieniem ar kājām un lielu smagumu uz muguras, kā arī veltīgo Livorno apmeklējumu (20km uz dienvidiem no Pizas), gribu pastāstīt par guļvietu Pizā...

Nakts teju bija sākusies, bet jau iepriekš bija izlemts, ka to pavadīsim uz ielas. Daži bija iemiguši turpat uz perona dz-stacijā. Tad apstaigājām centru un tumšākus nostūrus. Galējais extrēmais variants bija iet gulēt netālu pie torņa :) Bet par laimi uzdrošinājāmies uzlīst pilsētas mūra (kas stiepjas apkārt vecajai pilsētas zonai). Mūrī bija vairākas logu ailes un pietiekami platas, lai uz tām gulētu. no vienas puses pavērās skats uz upi, tiltu un makšķerniekiem (kuri trokšņoja, ķēra zivis un bez kompleksiem uz tilta izkārtojās), bet no otras - kalni un zvaigznotas debesis.

rīts, pirms pametu Itāliju un atgriezos Vācijā, bija skaists. Agrs, svaigs un skaists.

Itālijas tulznas pilnībā izzuda tikai pirms nepilnām 2 nedēļam.