ceļojumu piezīmes

Pagodinos pārspiest no savas cibiņas ziņojumu par Lieldienu braucienu uz Maltu (ne to, kas Rēzeknes rajonā).

• Brauciena mērķis

Doties Lieldienu brīvdienās uz kādu siltāku un no Latvijas rūpēm tālāku zemi.

• Pamatziņas

Malta ir Rīgas lieluma kaļķakmens salu valsts Vidusjūŗas vidū, ko veido tāda paša nosaukuma pamatsala, otra mazāka - Audeša jeb Goco - un sīkākas saliņas. Līdz Napoleona kaŗiem piederējusi Maltas bruņinieku ordenim, to laikā nonākusi Lielbritānijas rokās. 1964.g. piešķirta neatkarība. Ap 400tk iedzīvotāju.

• Daba

Apdzīvotības blīvums ir lielāks nekā daudzās Latvijas pilsētās, tā ka nav brīnums, ka pat Maltas "laukos" gandrīz nav savvaļas. Zemes virsmu lielākoties veido vāji apaudzis kaļķakmens. Viens mežs tomēr ir (trešdaļa Biķernieku meža), taču tas ir stādīts. Auglīga augsne ir ielejās, kur to izmanto zemkopībā ar plašām siltumnīcām. Nav nedz pastāvīgu upju, nedz ezeru - vienīgi gravas. Virsma lēzeni paaugstinās rietumu virzienā, kur beidzas ar krasta krauju, vietām vairāk nekā 200m augstu. Ir divu veidu pludmales - parastās un smilšu. Parastās ir pusmetrīgu kaļķakmens bluķu krāvumi.

Zemē ir Vidusjūŗas klimats: karsta un sausa vasara un maiga un slapja ziema. Mēs bijām atbraukuši pavasarī: bija mākoņains, reizēm lija lielākām lāsēm un spējāk nekā Latvijā, stiprs vējš (avīzes ziņoja, ka aizpūstas vietējo skautu nometnes teltis), temperātūra ap +15. Vienīgi pēdējā dienā beidzot bija kārtīgi silti, un šķita, ka maltieši metas uz pludmalēm. Vaina tomēr nav Maltā, bet kristiešu lieldienās, kas šogad iekritušas sasodīti agri (nākamreiz tik agri būs 2160.g.).

• Maltieši

Maltieši ir semīti, vienīgie ar latīņu rakstību. Piemēram var minēt, ka Audeša oriģinālā ir Għawdex. Malta gadsimtiem ilgi piederējusi eiropiešiem (Maltas ordenim un Lielbritānijai), iznākumā maltieši ir stingri eiropeiska tauta, ticīgie - katoļi. Apvienojumā ar semītismu iespaids ir visnotaļ interesants un baudāms. Valodā aizgūts daudz itāļu un angļu vārdu.

• Satiksme

Pa tiešo uz Maltu aizlidot nevar, jāmeklē kur vislabāk pārsēsties. Sabiedrisko satiksmi veido tēvzemnieku dzelteni dažnedažādu pēdējā pusgadsimta modeļu autobusi, kas teju visi kursē no centrālās autoostas. Viena parastā biļete maksā €0,35, bet mēs ņēmām nedēļas biļetes par €14. Citādi pilns automobiļu, mocīšu un divriteņu gandrīz nav. Taksometros nemaksā par km, bet pēc fiksētām tarifa zonām: šis brauciens jums maksās €20,35, bet tas - €18,67. Ak, jā, braukšana pa kreiso pusi kā Anglijā.

• Mišana

Līdz pat brīdim, kad bijām norēķinājušies, nespēju noticēt, ka tā arī būs - par trīsvietīgu sestā stāva numuru ar atsevišķu vannas istabu, balkonu un virtuves stūrīti - Ls3,30 cilvēkam par nakti. Piekasīties pa lielam nebija, par ko. Viesnīcnieki apkalpoja ļoti laipni un atsaucīgi.

• Pārtika

Ar ēšanu bija otrādi. Jau "Air Malta" lidmašīnā, lapojot "The Malta Times", bija grūti neievērot pāris sludinājumu katrā lapā: "Laipni lūdzam apmeklēt lielisko mūsu ēstuvi Lieldienās un izbaudīt krāšņu Lieldienu zviedru galdu tikai par €25." Tā arī bija - gribi kārtīgas pusdienas, ar Ls10 jārēķinās. Veikalā, protams, lētāk, tak tik un tā dārgāk nekā te. Parastā augļu un dārzeņu pārdošanas forma ir autoveikals. Pat vislepnākos rajonos ik pa divi kvartāli no rīta atbrauc sagrabējusi kravas mašīna, nolaiž bortus, šoferis pavelk laukā kastes un kļūst pārdevējs. Pēc visplašāk piedāvātās preces iesaucām tās par pupu mašīnām.

• Apskate

Īpaši ieteikt varētu divas vietas, ko minēšu vispirms, tad pārējo.

Senā Maltas galvaspilsēta Imdina salas iekšienē. Nosaukums ne velti līdzīgs arābu medīnām - Imdinā var izbaudīt medīnas sīko ieliņu labirintu valdzinājumu bez arābu medīnu trūkumiem - netīrības, smirdoņas, uzbāšanās tūristiem un apmaldīšanās. Tā kā pilsēta celta kalnā, no tās mūŗiem var pusmaltas pārredzēt. Sevišķi iesaku "Fontanellas" kafejnīcu, no kuŗas ne tikai paveŗas lielisks skats, bet arī kur gatavo izcilas šokolādes kūkas. Blakus Imdinai ir kādreizējā tās priekšpilsēta Rabata ar kristiešu katakombām, kas Imdinu jau sen pāraugusi. Pie Imdinas bijušā lidlauka bijušo kazarmu angāriņos iemitināti visādi amatnieki (stikla pūtēji, metālgriezēji, podnieki, audēji, rotkaļi, mežģīņu rakstītāji utt.), tak man tie šķita gaŗlaicīgāki par pašas kaŗabāzes izpēti.

Galvenais, kāpēc uz Maltu laiž simtiem tūkstošu atpūtnieku gadā, ir gozēties Vidusjūŗas saulē. Vislabāk tas darāms salas ziemeļrietumos, kur blakus cits citam ir trīs līcīši ar smilšu pludmali. Iesaku ne tikai pagozēties, bet arī apstaigāt visas trīs pludmales, jo tas saistīts ar kāpelēšanu pa taciņām brīvā dabā - krūmiem apaugušā mālainā krasta nogāzē.

Maltā kā nekur citur pilns ar aizvēstures pieminekļiem: sākot ar tempļiem un beidzot ar kaļķakmenī skrāpētām renēm. 5500 gadu senie Džgantijas tempļi ir senākā saglabājusies pasaules būve, senāka par Ēģiptes piramīdām un Stonhendžu. Aizvēstures ir tik daudz un tādā cieņā, ka viena tempļa portālu maltieši iebalsojuši par valsts simbolu, ko uz sīkākiem eirocentiem likt.

Otrs nozīmīgākais vēstures slānis ir Maltas ordeņa pieminekļi. 1565.g. ordenis atvairīja dižākās reģiona lielvaras - Osmaņu impērijas - uzbrukumu un aplenkumu un sagrāva turku neuzvaramības iespaidu eiropiešu acīs. Galvenās pilsētas joprojām skauj vareni mūŗi, bet gar visu krastu cits pēc cita slejas novērošanas torņi. Bruņinieki uzcēluši arī iespaidīgas pilis un katedrāles.

Trešo vēstures mezglu atstājis 2.pasaules kaŗš. Maltai kaŗš sākās 1940.g., kad Musolīni Francijas sakāves laikā arī sadomāja pie laupījuma tikt. Lielbritānijai piederošā sala kļuva par skabargu Musolīni un Rommela pakaļā, jo britu jūŗas un gaisa spēki no tās traucēja Itālijas un Vācijas Ziemeļāfrikas kaŗaspēka apgādi, Itālijas flotes darbību un uzlidoja Dienviditālijai līdz pat Neapolei. Divus gadus Itālija un Vācija centās no jūŗas un gaisa bloķēt Maltu un bumboja to no zemes laukā, tomēr tā izturēja. Tagad salā ir ne tikai kaŗa mūseji, bet arī katrā ciemā piemineklis ar kaŗā kritušo vārdiem.

Kā jau minēju, Basketa mežs ir vienīgais Maltā, un iesilušu priežu smarža ir debešķīga. Klaiņojot pa mežu, var no kādiem pamestiem apelsīnkokiem augļus palasīt. Zemē sakritušie parasti ir rūgtāki, no koka plūktie - saldāki.

Saulriets jābrauc skatīties uz Dingli krauju, pie kuŗas ir arī augstākais Maltas punkts - 257m virs jūŗas līmeņa. Uz krauju gan vērts laist arī citos dienas cēlienos. Pārsteidzoši, bet maltieši apdzīvojuši un iekopuši pat noslīdeni, kas, simt metru nobrucis, pagaidām palicis pusceļā līdz jūŗai.

Par pilsētām runājot, jāteic, ka galvaspilsētas Valetas 6,3tk iedzīvotāju skaits ir maldinošs: mūsdienās pilsētas un ciemi saplūduši vienā nepārtraukti apobūvētā aglomerācijā, kas aizņem lielu daļu salas un kur dzīvo vairums maltiešu. Nosacīti to var dalīt senā un jaunā daļā. Senākā (Valeta, Floriana, otrā līča pusē Birgu, Senglea, Bormla) ir nocietinājumos, šaurām ieliņām, īpatniem balkoniņiem un ar jūtamu vēstures elpu. Jaunākās priekšpilsētas plešas uz visām pusēm kilometriem tālu. Mēs dzīvojām Pačevilā, kas ir galvenais jauniešu nakts uzdzīves rajons. Ieradāmies ap 11 sestdienas vakarā un, izkāpuši no takša, nokļuvām starp simtiem divreiz jaunāku būtņu par mums. Puisīši kā puisīši, noskretušu t-kreklu un nošļukušām džinsenēm, bet meitiņām svārciņi maķenīt īsāki nekā tai nodegušā iestādē pie Matīsa tirgus savulaik vilka. Bet izjūta drošāka nekā Vecrīgā vietām un reizēm. Labā laikā var paņemt kuģīti un izbraukāt visus desmit vai cik līcīšus ap Valetu no jūŗas puses.

Audeša (ārzemēs plašāk lieto itālisko Goco vārdu) ir pamatsala miniātūrā. Uz to tiek ar prāmi, kas kursē starp abām salām samērā bieži visu dienu. Turp un atpakaļ biļete maksā €4.65. Vidienē tāpat kā Maltā Rabata, oficiāli par Viktoriju saukta. Tai tāpat blakus nocietināta citadele kā tāda maza Imdiniņa. Tāpat aizvēsture (Džgantijas tempļi ir tieši Audešā!). Tāpat krasta novērošanas torņi un pludmales. Mazāka, retāka un sagrabējušāka sabiedriskā satiksme. Jārēķinās, ka uz Goco jādodas paagri rītā, jo pēcpusdienā busu (viens brauciens: €0.47) uz vēlamiem objektiem var vairs nebūt. Salas ziemeļrietumos vienkopus ir vairāki pieminami dabas objekti - ar jūŗu pa tuneli savienots ezeriņš, erozijas radīts klinšu logs ar skatu uz jūŗu un pašā jūŗā ārstnieciskām sēnēm apaugusi klints. Kā ģeografam bija interesants Audešas reljefs, ko veido plakanvirsmas palikšņi, uz kuŗiem mēdz būt sacelti ciemi, un lejas starp tiem.