Nu labi, pohuj, značit ķīniešu valoda arī neeksistē. Pajāt - viņiem liekas, ka viņi saprot, bet tas viss ir blefs.
Ir gana daudz literatūras, kas vedina domāt, ka atsevišķas lietas nav gluži nejaušības. Protams, nekad, neko nevar zināt - vispār.
Protams, matemātiskās patiesības ir vieglāk pārbaudāmas par "sazvērestības teorijām", bet tikpat nepārbaudāma kā šitā simboloģija ir, piemēram, atziņa, ka ministru kabinets vispār pieņem kkādus lēmumus - tā ir tikai teorija, bet, lai to pārbaudītu, ir jākļūst par visuresošu supermenu.
Un, ja kaut kādai lietai ir daudzu tūkstošu gadu sena tradīcija, tad, manuprāt, ir pamats ticēt, ka tas varētu pastāvēt, sevišķi, ja ir uzskatāmi redzamas klajas šādas tradīcijas izpausmes.
Ja runa būtu par to, ka tās figņas izskatās pēc pokemoniem vai dārta veidera, kas viss ir tāds baigais svežaks, tad varētu lekties, bet šitā simboloģija ir senāka par latīņu valodu un mums pazīstamo rakstību vispār.
Tev vispār viss liekas sūds - ļoti apsveicami -, bet tad vismaz respektē to, ka citi zina kaut ko vairāk/mazāk nekā Tu un ne viss, kas Tev nepatīk pārstāj eksistēt tajā brīdī, kad Tu paziņo, ka tā nevar būt.
Var jau arī teikt, protams: "A man pajāt, uz mani tas neattiecas!" Tas ir baigi ok, tur es nevaru neko iebilst, ja tā patiešām ir. Bet apgalvot, ka kaut kas, par ko kādam ir pofig, momentā nav taisnība - tas jau ir kaut kāds strausa vai zīdaiņa variants - es neredzu, značit mani neredz.
Nu hvz, hvz, neviens, izņemot tos, kas ar to aktīvi nodarobjas, nevar uz visiem 100% skaidri zināt, ka tieši tā tas viss arī notiek, bet gana daudz ir avotu no cilvēkiem, kas ir klāt stāvējuši un visu redzējuši (par to, protams, nu bet protams, mēs arī nevaram būt droši, bet nu hvz - moška īstenībā viss ir Matrix), un es nedomāju, ka sazvērestību teorija ir viena milzīga sazvērestība, lai novērstu uzmanību no īstās sazvērestības.