pēdējais gads ir bijis raibs kā dzeņa vēders. vispirms mani atsēdināja darba jautājumi, kur atkal nonācu nulles punktā, un es apņēmos vairs nesaistīt ar humanitārajām aprindām, tomēr kaut kā pusgads, kurā biju bez darba, ļāva gan iekrāt radošo pieredzi, kas vēlāk veiksmīgi noderēja šogad. biju arī piedzīvojumos un pigoros, piemēram, pamestās ēkās. varbūt es atradu sevi, lai atkal sevi pazaudētu nākotnē, bet es par to domāt nevēlos. baudu to, kas man ir.

mani plāni - tikko nosūtīju rakstu zīnam, AN būs atklāšana, kur publicēta eseja, mēģināšu veidot tulkojumu "Strāvai", varbūt sanāks kaut ko "Punctum" iesūtīt, bet nevar aizmirst, ka ir vasara, vēl es esmu jauna, un man gribas arī atpūsties.

čiu riu.

"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."

(uziets reditā)