Bāc, labākā filma, ko es pēdējā laikā esmu redzējusi
http://www.imdb.com/title/tt1601913/

Šodien beidzot tiku pie velosipēda. Nedaudz varēšu dažādot savus treniņus. Šovakar jau iemēģināju vieglu riksīti un tad mazu izbraucienu ar velosipēdu. Mazliet smeldzoši muskuļi un prieks. :) Tik vien nepatīkami, ka jaunās botas uzberza tulznu nelabā vietā - uz pēdas sāna. Skriešanas apavi tomēr man laikam nav piemēroti :(, bet tas iespējams biju par ciešu apavus savilkusi. Rīt pieregulēšu. Nedēļas nogalē jau mans lielais skrējiens. Nevaru sagaidīt! :)

Sports rada prieku un harmoniju, par to šaubu nav!

Ahh, laikam vajag iemest te listi, kādas biļetes ir jau nopirktas priekš atvaļinājuma.
 1. Vilciens uz Bristoles lidostu - done
 2. Lidmašīnas biļete uz Prāgu - done
 3. Biļete uz festivālu http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=0W2HWdU_zOo - done
 4. Autobusa biļete no Čehijas uz Latviju (burvīgs 24h pārbrauciens) - done
 5. Viesnīca - dzīvoklis - done 5. Lidmašīnas biļete no Latvijas uz Londonu - still need
 6. Vilciena biļete no Londonas uz Exeteru - still need
 Šausmas, es tak nojūgšos tā sākot atvaļinājumu. Bet nu neko, liekas tak, ka jābūt forši. Piedzīvojumiem jābūt. Ai, stulbais studiju kredīts. Tas tak ar manā sarakstā vēl. Ekh. Bet, enīvej, nevaru sagaidīt.

Sestdien Olīvam palika 10 mēneši.
Vakar bija mana pirmā māmiņu diena. /Kaut gan daži radi, jau pagāšgad teica, ka pirmā.

Ik pa laikam atceros kā bija šai laikā pirms gada. Un visu pavasari manas atmiņas ir līdzīgas - pagājušo gadu dzimšanas dienā ar ātrajiem tiku slimnīcā. Uz vārdadienu biju jau atkal citā slimnīcā, pirms Līgo paguvu tikt laukā 3šo reizi no slimnīcas. Un tādas ir visas manas atmiņas par grūtniecību. Labi bija tikai kādas 2 nedēļas - kad bija pārgājuši nelabumi un miegainība, sākās pirmās kustības, un vēl nebija sākušies trakie tonusi. Grūtniecība priekš manis joprojām ir smaga slimība un upuris kurš jānes, lai tiktu pie tāda foršuma pie kāda esmu tikusi.
Bet bija vērts, bija pat ļoti. Nekad neesmu bijusi tik laimīga kā tagad. Katru dienu.

Ieeju virtuvē - a tur pretī starp izmētātiem maisiņiem sēž mazs blonds rūķis un smaida. Ieeju guļamistabā pārbaudīt kāpēc tāds klusums, bet tur tas pats mazais rūķis nošļūcis uz grīdas pa pusei zem gultas ar mantu zobos - aizmidzis, kur spēlējies. Tāds man te brīnums ieviesies pēc ne pārāk viegla gaidīšanas astoņmēnešnieka.

Man ir TIIIIIIIIIIIIIIIK smuks kaķēns! ^^
Tas pats, par kuru iepriekšējā postā biju tādā sajūsmā! xD Sapratu, ka dirsā ir - vajag! :D
Vienīgā, kas nav sajūsmā ir Šēra... Vismaz pieņem jauno mierīgāk nekā bij ar kaimiņa kaķi...

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaawwww! Tik smuks kaķēns!!!!!! ^^
Sakostiem zobiem turos nepaņemt!!!

Puke rainbows!!!!!!!! Vai kā lai savādāk izsaku savas emocijas par www.crazy-factory.com uziešanu! O.o Siekalas šķīst uz visām pusēm xD

Bet vispār - man ir pasmaga poha. Totāls bezspēks...

šodienas pelēkā laika dziesma. šķiet, man bieži vien svarīgākais ir kkāds patīkošs balss tembrs, to jau kādu laiku pamanu.

Hm, man jau laikam sen būtu pie tā jāpierod, ka vakardien vēl sūdzējos sūdzējos - mēnesi līst, bāc, riebjas, jāpērk gumpīši. Nopērku. Šodien spīd saule, čivina putni, zilas debesis un jūra mierīga.
Tas ir tieši tas pats, kā ilgi gaidīt autobusu, kurš kavējās, aizdedzināt cigareti, autobuss uzreiz pie brauc. Rrr.

man vienmēr patīk dokumenti, kuri tiek man iedoti dienā, kad atbildes termiņš ir jau tūlīt, tūlīt pēc dažām dienām, bet pirms tam tie kādas nedēļas ir rāmi dusējuši uz kāda cita galda pāris kabinetus tālāk. love it all, love it all [kā dzied te].
no citas operas - vakardien smīkņāju par sevi, kad a-salas alko autletā gāju pirkt dabīgi žāvetos mango [šeit arī love it all, tikai bez ironijas] un laimoni, kas man garšo labāk par cido dzērienu. neviena piedienīga dzeramā uz visu to vīru, kuriem groziņos krāmējās grādīgie, fona, kā jau kārtīgai meitenei pienākas :D

Mazajam princim priekš pirmajiem patstāvīgajiem soļiem būs traki glaunas Nike.
Vēl jau pats nē, vēl jau tikai turoties. Bet cik ta nu vairs palicis līdz gadam.

Nopirkt kaut ko glaunu bērnam ir tikpat liels prieks kā nopirkt kaut ko sev.

Lietus, daudz par daudz lietus.
Prieks, ka vakar Exeterā atradām poļu veikalu, kurā gaļas plaukts ir tāds kā Maximā :D a garšo vēl labāk.

http://current.com/shows/infomania/88941392_sarah-haskins-in-target-women-yogurt-edition.htm

Kas gan cits man varētu būt vajadzīgs. Nu labi kāzas un salāti ar ir okey.

Šodien jūtos kā tāda veca & kurnoša tantiņa.. Viss besī ārā... Īpaši cilvēku pūļi apkārt, ejot mājās... Kā arī satiksmes regulētāja svilpšana.. Šķiet, ka tomēr būs jāsameklē kāda mūzika, ko varētu tgd paciest... Troksnis vēl nav, bet svētkiem tuvojoties kulminācijai, toč negribēsies spert ne kāju ārā no mājām..
...Nāk prātā paziņas teiktais, kad pie manis dzērām...
Tev ir 3 lietas ko darīt:
* baudīt (norāda uz alu)
* cienīt (norāda uz pie sienas esošo Latvijas karogu)
* nīst (norāda uz aiz loga esošo Uzvaras pieminekli)

Sandra Veinberga no Stokholmas, Zviedrijā, tfū Santa Bē no Kopenhāgenas, Dānijā speciāli cibai:

Šeit valda taisnīgs, bet tik un tā izteikts velosipēdistu diktāts.
Teju visur ir velosipēdistu celiņi, bet, kur nav, ir iezīmēta josla uz brauktuves.
Vienu ziemu, tepat Roskildē, sniegs no velo joslas, bija kārtīgi sagāzts uz brauktuves un trotuāriem, jo kuru gan uztrauc gājēju vai autobraucēju likstas.
Uz ielas, es nebaidos šķērsot brauktuvi, es baidos šķērsot velo celiņu, jo simtiem velo nesās normālā tempā un neviens dēļ nieka random gājēja nebremzēs. Ir dzirdēts arī urbānais mīts par sabrauktu bērnu uz velo celiņa, kurš līdzjūtības vietā dabūja 10 velosipēdistu dusmu izvirdumu, jo viņiem redz nācies apstāties.

Kopumā velosipēdisti šeit brauc prasmīgi, visticamāk dēļ prakses (nē, es neticu trolejbusu teorijai, kas ir fakin rasistiska un plus dzimumu diskriminējoša) un masas, jo kad velosipēdistu ir daudz, nerādīt pagriezienus un braukt tumsā bez gaismām vairs nevar (arī es to apguvu dusmīgu velosipēdistu un vietējās policijas uzmundrināta)

Es domāju, ka labi vien ir- visas šīs cīņas un diskusijas, un tai pašā laikā velosipēdistu masa turpina augt. Masa ar laiku disciplinēsies. Gājēji beigs vaidēt un māmiņas ar ratiņiem novāksies no savas iecienītās pastaigu trases- Brīvības ielas veloceliņa, Teikas posma uz plašo gājēju ietvi turpat tieši blakus, jo sapratīs, ka šādi viņas apdraud savu un savu bērnu veselību. Domājams ar visu nodokļu maksātāju un noteikumu ievērotāji karaļi autovadītāji ar laiku beigs heitot velosipēdistus un iespējams vismaz pāris no tiem, kas tusē sastrēgumā 20 min, dēļ 3-5km uz darbu, pārsēdīsies uz velosipēda un atvieglos satiksmi tiem, kuriem liels ceļa gabals braucams vai vismaz pilna mašīna.

Man nav ideāls vīrietis
un es neesmu ideāla sieviete
bet mums ir ideālas savstarpējās attiecības.

Un tas ir svarīgāk par visiem pārējiem ideāliem.

Nejauši garāmskrienot autostacijas tunelī nopirku tumbiņu X-mini™ v1.1 Capsule Speaker. Klau, aizdomīgi laba skaņa. Izmērs kā mandarīnam, bet skan lieliski. Tikai mono.

šodien absolūtā ausu bauda, klausos jauno PV albumu un vakarā akvarium :)

Tiiik ļoti negribējās pēc "viena" aliņa Billijā mīties mājās :(
Nu lab braukšanas process jau nebij pie vainas..vai pat drīzāk tam bija vistiešākais sakars ar to, jo galīg negribējēs kāpt nost no riteņa & beigt ceļu ar burvīgu mūziku & vēju ausīs.. Bet ko nu vairs padarīs šajā pirmdienas vakara stundā.. Pietam rīt uz darbu :/

[lēkāšana un kvī kvī] damien rice iekš positivus ir :))

Biki pašāvu ar loku.
Tagad sāp visas maliņas.
( ... tālāk ... )

Viss, man ir tādas lomkas pēc tā Latvijas pavasara, ka traks var palikt cik ļoti vēlos to sagaidīt mājās. Ahhk.
Laikam trīs mēnešu lūzuma punkts.