Bunkurs

Viens no pē­dē­jiem lie­la­jiem PlayStation 2 hī­tiem, Sony at­va­du dzies­ma kon­so­les mū­ža bei­gās, bru­tā­lais ac­ti­on-ad­ven­tu­re God of War uz­reiz pēc sa­vas iz­nāk­ša­nas bur­tis­ki ie­ka­ro­ja spē­lē­tā­ju un kri­ti­ķu sir­dis, pār­do­ša­nas to­pus un Ga­da Spē­les ap­bal­vo­ša­nas ce­re­mo­ni­jas. Kā zi­nāms, šā­dos ga­dī­ju­mos tur­pi­nā­jums nav il­gi jā­gai­da, un ga­da bei­gās iz­nā­ko­šā Play-Station 3 kon­so­le li­kās ide­āla plat­for­ma Ka­ra Die­va jaun­ajiem pie­dzī­vo­ju­miem. To­mēr Sony at­kal pār­stei­dza vi­sus, jo at­va­du dzies­ma tiek pa­ga­ri­nā­ta: piln­tie­sīgs tur­pi­nā­jums God of War II: Di­vi­ne Ret­ri­bu­ti­on die­nasgais­mu ie­rau­dzīs 2007. ga­da sā­ku­mā uz PlayStation 2!

 

Viņš ir at­grie­zies!

 

Ņe­mot vē­rā to, ka pirm­ā da­ļa vi­sai ele­gan­ti no­slē­dza Kra­to­sa stās­tu, būs vi­sai in­te­re­san­ti pa­lū­ko­ties, caur ku­ru si­že­ta sprau­gu vei­do­tā­ji cen­tī­sies iz­līst šo­reiz. Bet vis­pā­rē­jos trie­pie­nos viss no­ri­si­nā­sies ap­tu­ve­ni tā: pirm­ās da­ļas fi­nā­lā no­ga­li­nā­jis Are­ju un kļu­vis par jaun­o Ka­ra Die­vu, bru­tā­lais spar­tie­tis Kra­toss jau bi­ja ēr­ti ie­kār­to­jies sa­vā ele­gan­ta­jā tro­nī, kad at­klā­jās, ka dzī­ve Olim­pa kal­nā maz at­šķi­ras no sa­skar­smes ar vien­kār­ša­jiem mir­stī-ga­jiem – kā lie­lis­ki zi­nām no vēs­tu­res grā­ma­tām, olim­pie­ši ar to vien no­dar­bo­jās kā krā­pa, in­dē­ja, spī­dzi­nā­ja un no­nā­vē­ja viens ot­ru. Un arī Kra­to­sam aiz mu­gu­ras sa­la­sās ba­riņš die­vu-ne­lab­vē­ļu, ku­ri ar vil­tu gāž to no sma­gās cī­ņās iz­cī­nī­tā tro­ņa. Nikns, pār­skai­ties un (mi­nē­sim) pa­li­cis bez pir­ma­jā da­ļā ie­gū­ta­jām ie­ma­ņām, Kra­toss do­das tais­nā ce­ļā pie trim Ze­va un Te­mī­das mei­tām, lik­te­ņa die­vie­tēm, ku­ru ro­kās ir gan mir­stī­go, gan olim­pie­šu lik­te­ņi. Bū­dams te­ori­jas „katrs pats sa­vas lai­mes ka­lējs” pie­kri­tējs, Kra­toss uz­sāk ce­ļo­ju­mu uz Lik­tens Tor­ni pa­sau­les ma­lā, lai vie­nu rei­zi par vi­sām rei­zēm tik­tu skaid­rī­bā par sa­vu lik­te­ni...

 

Su­per­veik­smī­gu spē­ļu sīk­ve­lu vei­do­ša­na ir vie­na piņ­ķe­rī­ga lie­ta. No vie­nas pus­es, vei­do­tā­ji kā vien var rū­pē­jas par jau ie­man­to­to audi­to­ri­ju, cen­šo­ties pēc ie­spē­jas ma­zāk mai­nīt veik­smī­go for­mu­lu. No ot­ras pus­es, šā­di var ie­stā­ties stag­nā­ci­ja, un pat fa­ni rauks de­gu­nu no tā pa­ša ve­cā un nu jau maz­liet sma­ko­jo­šā ēdie­na. God of War ko­man­das re­cep­te šā­dā si­tu­āci­jā ir iz­la­bot to, kas sa­nā­ca ma­zāk veik­smīgs, un vēl vai­rāk uz­la­bot to, no kā spē­lē­tā­ji jau tā­pat ču­rā­ja kar­stu. Ci­tiem vār­diem – ne­kā­du kar­di­nā­lu iz­mai­ ņu vai at­kāp­ša­nās no ka­no­niem, ti­kai un vie­nī­gi eso­šā uz­la­bo­ju­mi, tā­dēļ va­ram prak­tis­ki dro­ši ap­gal­vot, ka ne­sa­gai­dī­sim vēl vie­nu De­vil May Cry 2. Par to pa­rū­pē­sies Sony San­ta­mo­ni­kas stu­di­ja, 90% no ku­ras strā­dā­ja pie pirm­ā God of War, kā arī par spē­les di­rek­to­ru ie­cel­tais pirm­ās da­ļas va­do­šais ani­ma­tors Ko­rijs Bar­logs, bet pirm­ās da­ļas di­rek­tors Deivs Džef­fe šo­reiz ap­ro­be­žo­sies ar iz­pild­pro­du­cen­ta fun­kci­jām. Ko­pī­giem spē­kiem tie cen­tī­sies pa­nākt, lai pirm­ās da­ļas wow!-fak­tors šo­reiz iz­pau­žas kā „Wow, vi­ņi to iz­da­rī­ja VĒL la­bāk!”.

 

Dro­šu gai­tu, stin­gru vār­du un asu dun­ci

 

Nu tad pa­ma­zām pār­ie­sim pie tā, kas tad īs­ti tiks uz­la­bots, bet kas - at­stāts pa ve­cam. Spē­le jo­pro­jām ir ac­ti­on-ad­ven­tu­re, pie tam pro­por­ci­jas tiks sa­gla­bā­tas at­bil­sto­ši ori­ģi­nā­lam, ta­ču ad­ven­tu­re sa­stāv­da­ļa tiks mak­si­mā­li da­žā­do­ta – ma­zāk svi­ru, klo­ķu un zob­ra­tu, bet vai­rāk tie­ši uz si­že­tu bal­stī­tu mīk­lu (līdz­īgi kā ar bū­rī ie­spros­to­to ka­ra­vī­ru pir­ma­jā da­ļā). Ac­ti­on da­ļa sa­vu­kārt tiks maz­liet uz­tjū­nin­go­ta – lai gan pie dar­ba jo­pro­jām ir Kra­to­sa as­me­ņi ar ga­ro ķē­di, arī bez tiem būs pie­eja­mi da­žā­di spē­cī­gi rī­ki (pēc pirm­ās da­ļas pa­zīs­ta­mais Te­mī­das zo­bens ir ti­kai viens no tiem), un, pats gal­ve­nais, tos va­rēs ātr­i mai­nīt spē­les pro­ce­sa lai­kā. Lai bū­tu sa­pro­ta­māk, mi­nē­sim pie­mē­ru, kur Kra­toss ar ele­gan­tu ķē­des rā­vie­nu pa­sviež ie­naid­nie­ku gai­sā un ar spē­cī­gu ve­se­ri triec pret zem­i, kur tas uz­krīt uz Kra­to­sa laip­ni sa­ga­ta­vo­ta­jiem dun­čiem - un tas ir ti­kai viens no dau­dza­jiem jaun­ās kom­bo-sis­tē­mas pie­mē­riem. Ta­ču ja arī tas lie­kas par vien­kār­šu, ar īpa­šu pa­ņē­mie­nu ie­naid­nie­ku va­rēs no­durt ar pa­ša zo­be­nu. Tā, lūk.

 

Līdz­īgi dar­bo­sies arī Kra­to­sa rī­cī­bā eso­šie ma­ģis­kie pa­ņē­mie­ni, ku­rus var (un va­jag!) ak­tī­vi ie­sais­tīt kom­bo-pro­ce­sā – ar vir­pu­ļa pa­lī­dzī­bu iz­mē­tā­jam uz­mā­cī­gā­kos kniš­ļus kā­mēr pa­ši zve­tā­jam kā­du prā­vā­ku kui­li, ku­ru sa­vu­kārt sa­sal­dē­jam, un tad ar ve­se­ri, ar ve­se­ri! Ko­man­da cī­tī­gi strā­dā pie ie­ro­ču, ma­ģi­ju un kom­bo ba­lan­sa – tās mēr­ķis ir pa­da­rīt cī­ņas sis­tē­mu tik ēr­tu un aiz­rau­jo­šu, ka spē­lē­tā­jiem gri­bē­sies iz­man­tot VI­SUS pa­ņē­mie­nus, ne­vis ti­kai da­žus ie­cie­nī­tā­kos. No pirm­ās da­ļas ne­skar­tas pār­ce­ļo­ju­šas vien no ie­naid­nie­kiem ie­gūs­ta­mās sar­ka­nās sfē­ras, ar ku­rām kat­ru ie­ro­ci/ma­ģi­ju ie­spē­jams at­tīs­tīt līdz trim lī­me­ņiem.

Vis­bei­dzot, kā pa­tī­kams jau­ni­nā­jums ir ie­spē­ja cī­ņās iz­man­tot ap­kār­tnes de­ta­ļas – ne vie­nu vien rei­zi jūs pa­teik­sie­ties spē­les vei­do­tā­jiem par vie­tā no­lik­tu mar­mo­ra blu­ķi, svi­na stie­ni un tam­lī­dzī­gām lie­tām.

 

Vi­sa pla­šā pa­sau­le

 

Pir­mo da­ļu rak­stu­ro­ja tas, ko kāds in­ter­ne­ta lie­to­tājs no­sau­cis par „ma­ni­akā­lu mo­nu­men­tā­lis­mu” – pro­ti, sa­vā­dāk kā gi­gan­tis­kus spē­les lī­me­ņus no­saukt ne­va­rē­ja (kā jums lī­me­nis tem­plī, kurš at­ro­das uz ti­tā­na mu­gu­ras?), un ot­rā da­ļa pil­nī­bā se­kos šai tra­dī­ci­jai. Bet kas pa­tie­si bi­ja ma­ni­akā­li lie­li, tad tie bi­ja pirm­ās da­ļas bo­si (kā arī da­ži „vien­kār­šie” mons­tri), un šeit nu au­to­ri so­lās pār­spēt pa­ši se­vi, un lai gan in­for­mā­ci­jas par tiem ir gau­žām maz, jau ta­gad zi­nāms, ka nāk­sies sa­stap­ties gan ar me­dū­zām-gor­go­nām, gan Aī­da ro­kas­pui­šiem, gan ar ve­se­lu du­ci ve­cu pa­zi­ņu – kā ne­kā, sīk­vels ta­ču. Cī­ņas kar­stu­mā vā­jā­kie, bet iz­vei­cī­gā­kie ne­lie­ši mē­ģi­nās ie­jūgt cik­lo­pu, cer­be­ru vai mil­zu ēr­gli-uz­bru­cē­ju, lai tur­pi­nā­tu cī­ņu jau tā mu­gu­rā – ci­tiem vār­diem sa­kot, pie ie­naid­nie­ku AI tiek no­piet­ni pie­strā­dāts.

Pret tiem lie­ti no­de­rēs viens no dau­dza­jiem geim­ple­ja jau­ni­nā­ju­miem – Ika­ra spār­ni, ku­ri ļaus uz da­žiem mir­kļiem pa­cel­ties gai­sā un tur­pi­nāt cī­ņu tur! Li­di­no­ties de­rē­tu pa­tu­rēt prā­tā to, kā ar tiem iz­gā­ja ie­priek­šē­jam īpaš­nie­kam, ci­tā­di Kra­to­su sa­gai­dīs garš kri­tiens un ļo­ti ne­pa­tī­ka­ma pie­ze­mē­ša­nās. Starp ci­tu, spār­nus no sā­ku­mā būs jā­ie­gūst, un, ce­rams, nav jā­pas­kaid­ro, ka pēc pa­ša gri­bas Ikars no tiem ne­šķir­sies...

Un, vis­bei­dzot, ne­kur ne­pa­zu­dīs arī tāds geim­ple­ja ele­ments, kā mi­ni-spē­les, kur at­tie­cī­ga­jā mir­klī mēs uz­si­tam uz ek­rā­na re­dza­mo po­gu kom­bi­nā­ci­ju, un re­zul­tāts tū­līt pat liek par se­vi ma­nīt. Šo­reiz šī fī­ča tiks iz­man­to­ta ne ti­kai cī­ņās ar mons­triem, bet arī kā ad­ven­tu­re sa­stāv­da­ļā.

 

Un ce­ļa­kā­jai

 

Bet pats gal­ve­nais ir tas, ka spē­le so­lās sa­gla­bāt sa­vu ne­at­kār­to­ja­mo sti­lu, kur mi­to­lo­ģi­ja, epis­ki pie­dzī­vo­ju­mi un mīk­lu mi­nē­ša­na bi­ja kriet­ni ie­zies­ta ar bru­tā­lām un ļo­ti asi­ņai­nām cī­ņām, svied­riem un sa­lauz­tiem kau­liem, kas ko­pā ra­dī­ja at­mo­sfē­ru, kā­da dro­ši vien val­dī­ja se­na­jā Ko­li­ze­jā. Lai gan pirm­ā da­ļa iz­nā­ca kriet­ni pirms Hot Cof­fe­e skan­dā­la, sek­sa tē­ma ta­nī bi­ja at­īs­tī­ta ne ma­zāk par pā­rē­jām, un arī ot­ra­jā da­ļā au­to­ri ne­gra­sās at­kāp­ties no ie­mī­tās ta­ci­ņas, so­lot mums ne ma­zāk ap­bu­ro­šu, at­kai­li­nā­tu sie­viš­ķu Kra­to­sa ce­ļā, un sa­vu iz­vē­li pa­ma­to­jot ar to, ka spē­ļu in­dus­tri­ja jau sen ir iz­au­gu­si līdz tam­lī­dzī­gām lie­tām. Un mēs, ja go­dī­gi, esam ti­kai par. „Nē!” cen­zū­rai, „Jā!” mai­zei un iz­prie­cām!

Sergejs "[iCE2]" Timoņins