cross books.
Pjotrs Vails, Aleksandrs Geniss.
60. gadi padomju cilvēka pasaule
Jumava, 2006
Grāmatas autoriem, kas paši bijuši laikmeta liecinieki, ir izdevies radīt spilgtu un pabeigtu laikmeta ainu, kas iekļaujas striktos hronoloģiskos rāmjos ― sākot ar PSKP XXII kongresu 1961. gadā un beidzot ar padomju armijas ienākšanu Čehoslovākijā 1968. gadā.
Tajos gados padomju civilizācija attīstās sev visraksturīgākajā veidā, formējas īpašs “sešdesmito gadu cilvēka” tips, kura personība tik bieži tiek atsaukta atmiņā šodien. Tajos pašos lūzuma gados norit arī dziļas izmaiņas padomju sabiedrības ideoloģijā.
Autori plaši izmanto toreizējās masu kultūras liecības — presi, grāmatas, filmas, televīzijas pārraides, dziesmas, anekdotes, ņemot vērā to, ka oficiālie informācijas avoti ne tikai sagroza patiesību, bet arī modelē to.
Grāmatā attēlota sešdesmito gadu gaisotne, tikumi, dzīvesveids, sabiedrībā valdošās idejas, laikmeta stils, īpašs domāšanas un sajūtu komplekss, kas attiecināms uz padomju cilvēku.
“Cenšoties saglabāt novērotāju pozīcijas, mēs tomēr paturam prātā, ka, būdami “atkušņa bērni”, mēs bieži vien attiecamies pret sešdesmitajiem nekritiski. Ko lai dara — mūsu maldi arī ir raksturīga laikmeta pazīme.
Mēs orientējāmies uz diezgan plašu cilvēku loku, kuru vidē dzima, dzīvoja un mira ideoloģiskie novirzieni vai ideoloģiskās modes. Iespējams, šo vidējās inteliģences loku, kas aktīvi interesējas par sabiedrības dzīves problēmām, nosacīti var dēvēt par “biezo” žurnālu abonētājiem.”
/ P. Vails, A. Geniss /
Vairāk psiholoģisks skatījums uz to visu, kas notika 60. gados. Aprakstā minētās anekdotes gan grāmātā ir minimāli.
Nikolajs Jakovļevs
Brāļi Kenediji
Jumava, 2005, sērija varas biogrāfija.
No krievu valodas tukojis Ojārs Sarma. Mākslinieks Arnis Rožkalns. Prezidentu Džonu Kenediju un senatoru Robertu Kenediju piemeklēja viens un tas pats liktenis - viņu dzīve aprāvās traģiski. Vecākais brālis Džons aizgāja bojā, pavadījis Baltajā namā nedaudz vairāk par tūkstoš dienām, Roberts krita samērā īsā distancē ceļā uz iespējamo prezidenta krēslu - līdz vēlēšanām bija atlikušas apmēram 150 dienas. Kas tā ir - nejaušība vai sazvērestība? Un kāpēc toreiz viņi nebija pa prātam tiem, kuriem Amerikas Savienotajās Valstīs pieder īpašums un vara? Autors mēģina rast atbildi.
Pretī piedāvāt var jebko.
60. gadi padomju cilvēka pasaule
Jumava, 2006
Grāmatas autoriem, kas paši bijuši laikmeta liecinieki, ir izdevies radīt spilgtu un pabeigtu laikmeta ainu, kas iekļaujas striktos hronoloģiskos rāmjos ― sākot ar PSKP XXII kongresu 1961. gadā un beidzot ar padomju armijas ienākšanu Čehoslovākijā 1968. gadā.
Tajos gados padomju civilizācija attīstās sev visraksturīgākajā veidā, formējas īpašs “sešdesmito gadu cilvēka” tips, kura personība tik bieži tiek atsaukta atmiņā šodien. Tajos pašos lūzuma gados norit arī dziļas izmaiņas padomju sabiedrības ideoloģijā.
Autori plaši izmanto toreizējās masu kultūras liecības — presi, grāmatas, filmas, televīzijas pārraides, dziesmas, anekdotes, ņemot vērā to, ka oficiālie informācijas avoti ne tikai sagroza patiesību, bet arī modelē to.
Grāmatā attēlota sešdesmito gadu gaisotne, tikumi, dzīvesveids, sabiedrībā valdošās idejas, laikmeta stils, īpašs domāšanas un sajūtu komplekss, kas attiecināms uz padomju cilvēku.
“Cenšoties saglabāt novērotāju pozīcijas, mēs tomēr paturam prātā, ka, būdami “atkušņa bērni”, mēs bieži vien attiecamies pret sešdesmitajiem nekritiski. Ko lai dara — mūsu maldi arī ir raksturīga laikmeta pazīme.
Mēs orientējāmies uz diezgan plašu cilvēku loku, kuru vidē dzima, dzīvoja un mira ideoloģiskie novirzieni vai ideoloģiskās modes. Iespējams, šo vidējās inteliģences loku, kas aktīvi interesējas par sabiedrības dzīves problēmām, nosacīti var dēvēt par “biezo” žurnālu abonētājiem.”
Vairāk psiholoģisks skatījums uz to visu, kas notika 60. gados. Aprakstā minētās anekdotes gan grāmātā ir minimāli.
Nikolajs Jakovļevs
Brāļi Kenediji
Jumava, 2005, sērija varas biogrāfija.
No krievu valodas tukojis Ojārs Sarma. Mākslinieks Arnis Rožkalns. Prezidentu Džonu Kenediju un senatoru Robertu Kenediju piemeklēja viens un tas pats liktenis - viņu dzīve aprāvās traģiski. Vecākais brālis Džons aizgāja bojā, pavadījis Baltajā namā nedaudz vairāk par tūkstoš dienām, Roberts krita samērā īsā distancē ceļā uz iespējamo prezidenta krēslu - līdz vēlēšanām bija atlikušas apmēram 150 dienas. Kas tā ir - nejaušība vai sazvērestība? Un kāpēc toreiz viņi nebija pa prātam tiem, kuriem Amerikas Savienotajās Valstīs pieder īpašums un vara? Autors mēģina rast atbildi.
Pretī piedāvāt var jebko.