|
20. Jun 2005|17:26 |
Jāņu laiks
Protams, ka svinēsim. Kurš tad nesvin Jāņus? Tikai ar mēru, neaizraujoties, nepazaudējot veselo saprātu. Mazliet dīvaina izjūta, jo skaidrs, ka alus tiks dzerts uz nebēdu un ne tikai. Autobraucēji uz ceļiem - kaut nebūtu daudz nāves gadījumu... Kristietis un Jāņi. Nometnes, izbraucieni, tāpat ar draugiem pie ugunskura. Ne jau papardes ziedu meklējumos. Kaut gan, vieni no iezīmīgākajiem Jāņiem man bija tad, kad jau draudzējāmies ar Kristīni. Jāņu nometne notika Jēkabpilī, un tad, kad sākām staigāt kopā, nomaldījāmies no ceļa, un sākās vareni brikšņi. Beidzot tomēr tikām līdz Daugavai. Bet piedzīvojums bija ne pa jokam. Vai toreiz atradu papardes ziedu? Noteikti. Nu jau 15 gadus skaisti uzzied ne tika Jāņos. Jāņi, vītuša siena, jāņuzāļu, ozollapu smaržas. Siltums, vasara, prieks. Pagājušajā nedēļā kaut kur piesitās doma, ka rudens vairs nav tālu. Eh, negribas par to domāt. Gan jau atnāks pats no sevis. Bet Jāņos varam atpūsties un svinēt vasaru. Nav taču jāmeklē pagāniskais. Pietiks ar to pašu - esam kopā, ugunskurs, vasara. Un Dievs arī tepat.
(c)E. Mažis |
|