aptauja -

From: decembris Date: 27. Decembris 2009 - 01:41 (Link)

Kontekstu, kontekstu vienmēr visiem vajag... Labi, pameklēšu. It kā nepietiktu ar Valsts prezidentu, kurš sācis haļavna skōrot punktus ar absolūti banālu valsts apzagšanas retoriku. Rādi piemēru, mister pateicība, vai ne? "Tikai mēs paši varam cīnīties arī pret savtību un alkatību, panākot to, ka visi, kas ir apzaguši valsti un savus līdzcilvēkus, stājas tiesas priekšā! Tikai atklājot nelikumības un viltīgās shēmas, pieprasot atbildību, varam attīrīt Latviju no šīs sērgas," - tā Zatlers teica 18. novembra uzrunā, un ar šo lēto paņēmienu izpelnījās sanākušo ovācijas. Man gandrīz skumji kļuva.

Nu, lūk, Jānis Domburs ir pamatīgi nokaitināts, bet varētu atbalstīt ceturto variantu. Žurnālists piedāvā vienošanos ar patiesi ietekmīgajiem valsts nozadzējiem, ar striktu nosacījumu, ka viņi atzīst savas kļūdas. Vairāk lasi kaut vai šeit! Šis variants, godīgi sakot, man šķiet pietiekami neīstenojams, lai to vispār nopieti izskatītu, bet nu var jau būt, ka kādam ir konkrēta vīzija par to, kā tas viss varētu izskatīties.

Viedokli, ka "jāpiedod un jāaizmirst", pats par sevi saprotams, ir pauduši ļoti daudz t.s. politelites pārstāvji. Parasti viņi gan tā ļoti tramīgi runā par šīm tēmām, bikli pieminot "mežonīgā kapitālisma" nelikumību "pozitīvos" aspektus (iz sērijas - tikai tā varēja izveidoties "nacionālā buržuāzija", "prihvatizatori" saglāba daudzus valsts uzņēmumus utt. - no Lemberga līdz Leiškalnam šo viedokli var dzirdēt), vai sludinot, ka neko pierādīt vairs nav iespējams, un ka "lielās līnijās" citādāk privatizēt nevarēja ("privatizācija nevienā valstī nav noritējusi godīgi" - Gailis, Godmanis).

Uz šo korekto paziņojumu fona pozitīvi izceļas Grūtups, kurš skaidri un bez liekuļošanas pasaka: "Bet amnestija jebkurā sevi cienošā valstī ir jāpiemēro – neatkarīgi no lembergiem, šķēlēm vai vēl kam nu tas būtu izdevīgi. Tūkstošiem cilvēku gaidīja šo amnestiju. Tas ir normāls valsts rituāls – valsts un sabiedrība atlaiž grēkus. Tas palīdzētu izbeigt uzņēmēju karus un beidzot uzsākt kaut ko jaunu šai valstī. Nu un kas, ka amnestija attieksies uz konkrētām personām? Sabiedrību vajag mācīt – asiņu alkšanas instinkti ir jāslāpē un jāapkaro. Labāk lai sabiedrība savu enerģiju velta valsts izaugsmei."

Šīs pārdomas publiskajā telpā atbalsojās varbūt pārāk maz. Atbalsis, protams, naidīgas, kas arī loģiski - citādi domājošie neuzdrošināsies runāt, jo pretējā gadījumā tiks publiski kaunināti. Ātrumā atradu Streipa iebildumus, bet gan jau ir arī citi izteikušies.

Šajā kontekstā nevar aizmirst arī par ZAP vadītāja Jāņa Grīnberga Saeimā iesniegto amnestijas likumprojektu, kas sabiedrībā izraisīja pārāko šoku. Gustavs Strenga to komentēja lūk kā: "Tātad, ja "amnestijas" likumu pieņems, visi, kas sašmucējušies, bet ir daļa no bijušās vai esošās politiskās un ekonomiskās elites, tik attaisnoti!" Tas varbūt ir tikai nedaudz pārspīlēts.

Tāds, lūk, ir mans haotiskais konteksts. Uz neko vairāk patlaban neesmu spējīgs.

(Reply to this) (Parent)