Nu es nez, cik es atminos no saviem pāķiem, izlaida ķiparu smilškastē un visi izdzīvoja (nesatoties uz sēņu nogaršošanu uc. bērnu padarīšanām), varbūt atskrēja pusdienās ko piebarot. Tā mēs dzīvojām padomjlaikos, un neba jau katru dienu mani pie audžumātes veda. Galvenais tabu bija lielceļš, kurš tagad liekas kā iebraukta taka.:>