aptauja - Komentāri

Vismaz labi, ka lai vai kā, bet laiks dara savu - pamazām jau to SEVI iepazīsti un iestājas miers. Tomēr superīgajā ārišķīgajā, seklajā, trulajā sabiedrībā, kurā dzīvojam, pašiepazīšana nebūt nav prioritāte, stavo i viss alkoholisms, naudisms u.c. frustrācijas, depresijas... vāks.
Un tad tā dzīve paliek (kļūst + saglabājas) tik uz āru vērsta, ka sev nemaz vairs neieproties pievērsties, un tad tu sēdi 22:48 pie kompja, jo jau 3h nespēj aizmigt, tāpēc, ka nepazīsti sevi, nespēj atslābt vai ko tikpat vienkāršu un katrā ziņā - esi totāls lūzeris no būtnes.
Mīlestība izirst. Sevi nemīlam. Katrā ziņā - lielākoties un katrā ziņā - veselīgās formās. Un kā tad maz var runāt par cita mīlestību? Un TAD tad - kā gan var runāt par veselīgu, baudāmu sabiedrību? Stresa nomākti, pelēki ģīmji, kas izmisuši klīst pa izsprostojumu (as opposed to "iesprostojums") no sevis un nerod mieru.
Labi, piedod, ka lieku Tev lasīt šādu pelējuma rakstura tekstu, bet kaut kādas tādas nevajadzīgas, bet temporāli tipiskas jūtas mani šobrīd ir iegrauzušas.