alkohols... - Post a comment

Absints bija un ir radošu cilvēku kulta dzēriens, kā iespaidā vairākums plaši pazīstamu mākslinieku un literātu radījuši savus slavenākos darbus. Nereti arī tieši absints ir iemūžināts mākslinieku darbos.
Dzērienu atainojuši tādi pasaulē slaveni mākslinieki kā Eduards Monē, Edgars Degā, Vincents van Gogs, Henrijs de Tulūzs-Lotreks un citi. Runā, ka van Gogs šā dzēriena iespaidā ir nogriezis sev ausi, savukārt Pablo Pikaso uzsāka gleznot absinta tēmai veltītu gleznu sēriju, kas iezīmē viņa pāreju no zilā perioda uz kubismu.
Literātu vidū pazīstamākie absinta cienītāji bijuši Edgars Alans Po, Ernests Hemingvejs, Šarls Bodlērs un citi. Visvairāk ar šo dzērienu tomēr asociējas Artūrs Rembo un Pols Verlēns, kuru juceklīgās attiecības veidojās smagā absinta skurbumā. Rembo ticēja, ka absints palīdz atraisīt fantāziju un rada iedvesmu. Verlēns vienkārši dzēra absintu, lai piedzertos...
 
Anglijā Oskars Vailds par absintu ir sacījis: "Pēc pirmās glāzes jūs redzat lietas, kādas jūs tās vēlētos, pēc otrās glāzes jūs redzat lietas, kādas tās nav. Visbeidzot jūs redzat lietas, kādas tās patiešām ir, un tas ir pats briesmīgākais uz pasaules."
Ja absints būtu palicis tikai bohēmas un aristokrātu dzēriens, tas nekad netiktu aizliegts. Taču 19. gadsimta 80. gados vīna trūkums Francijā izraisīja milzīgu absinta popularitāti arī vienkāršo cilvēku vidū, kas šajā dzērienā saskatīja lētāko alternatīvu vīnam. Stiprais dzēriens tika patērēts neiedomājamos daudzumos, izraisot valstī alkoholisma problēmu.
Visam punktu pielika kāds franču strādnieks Žans Lefrejs, kas dzēriena iespaidā nogalināja savu sievu grūtnieci un divus bērnus. Par spīti apstāklim, ka Lefrejs pēdējo 16 stundu laikā bija lietojis ne mazāk kā sešus atšķirīgus alkoholiskos dzērienus, nozieguma izdarīšanā tika vainots tieši absints.
Francijā ārsts un pretalkohola nostādnes lobētājs Valentīns Magnans veica virkni apšaubāmu pētījumu, kas pierādīja absinta ietekmi uz centrālo nervu sistēmu, izsaucot konvulsijas, halucinācijas un vājprātu. Tika ieviests jauns termins – absintīnisms.
Pēc Lefreja nozieguma absints tika aizliegts Šveicē, un, par spīti zinātnisku pētījumu trūkumam, to drīz vien aizliedza arī ASV, Itālijā, Francijā un Beļģijā.
Absinta atgriešanās notika mazliet vairāk nekā pirms 10 gadiem, kad Čehijas Republika, kur šā dzēriena tradīcijas arvien bija saglabājušās, kļuva pieejama Rietumu tūristiem.
Absints ir liķiera tipa stiprs alkoholisks dzēriens ar anīsa garšu, kas destilēts no vērmelēm. Tā stiprums ir no 50% līdz 75%. Tika uzskatīts, ka absintam, līdzīgi kā narkotiskajām vielām, ir graujoša ietekme uz cilvēka nervu sistēmu, tāpēc 20. gadsimta sākumā tas tika aizliegts. Šobrīd šā dzēriena lietošana ir atļauta un zinātnieki ir secinājuši, ka no kvalitatīvām izejvielām pagatavotam absintam nepiemīt vairāk kaitīgu īpašību kā ikvienam grādīgam dzērienam.
Galvenā absinta sastāvdaļa – vērmeles – jau ilgstoši ir lietotas medicīnā kā antiseptisks, stimulējošs un sāpes remdējošs līdzeklis.
Dzēriena nosaukums cēlies no grieķu vārda apsinthion – ‘neizdzerams’.
Sākotnēji absinta kā dzēriena sastāvā ietilpa aromātiski augi vērmeles, romiešu vērmeles, citronu balzams, fenhelis un anīss. Vēlākās receptēs atrodami arī tādi augi kā angelika, kadiķis, muskatrieksts, zvaigžņu anīss un citi.