februāra beigās Stokamnā redzeju Lindu Leen. Brauca pa slīdošaām kāpnēm uz augšu tieši man priekšā. Sākumā nevarēju saprast, kaut kas baigi redzetais, tipa, ir viņa, nav viņa, tievāka, nekā bildēs un ekrānos un tā. Viņa pameta skatu atpakaļ. Jā, ir īstā. Mulsu un novērsos. Drošvien ir nomācoši, ja uz tevi visu laiku lūr un glūn un pēta. Un es viņu jau gana esmu nopētījusi tajos lielajos plakātos uz ielas. Smukos pupus un gurnus zelta kleitā un viegli sprogainos matus. nav jābut vīrietim, lai uz kaut ko tādu pavilktos. jā, bet dzīvajā tievāka un tas kaut kā vairs nav tas..
Aizdevās uz otrā stāva sieviešu apģērbu nodaļu.
2 dienas atpakaļ redzēju Eināru Repši soļojam pa valdemāra ielu, no Bravo puses. No sākuma domāju - kaut kāds urla, tipa, tikko no cietuma izlaists, uzpucējies garā ādas mētelī un ādas kepkā, jo ir taču 'kūlais' urla. Aizdomas par urlu tikai pastiprinājās, kad personāžs strauji apstājās, uz vienas kājas apgriezās riņķi, lai paskatītos atpakaļ uz ceļu, pa kuru tikko bija nācis un tikpat strauji uz papēža apsviedās atpakaļ, lai turpinātu savu ceļu.Jā, tā rīkoties var tikai īpaši cilvēki. Piemēram, kūlie urlas, kas svaigi izlaisti no čoha. Jāpiebilst, ka ielas nogrieznis, bez mums diviem, bija pilnīgi tukšs, pat auto nebrauca un notiekošais mani visnotaļ mulsināja, tā kā no jocīgas uzvedibas cilvēkiem nekad nevar zināt, ko sagaidīt. moš izvilks savu gaismas zobenu pēkšņi un nocirtīs man galvu.. Tuvāk pienākot, saskatīju, ka tas tač ir Repšes ģīmis iespiests visā tajā mellās ādas lērumā. Arī izvairījos skatīties, nav jau patīkami, ja uz tevi visu laiku lūr (un visvisādas lietas domā..).
Šodien pāri Barona/Merķeļa krustojumam lēnā pastaigas gaitā pāri devās Juris Kulakovs. Mētelītī, ar hūti un cigareti zobos. Varen apmierināts izskatījās. Lai gan man šķiet, ka viņš ir vienkārši traks uz vecumu palicies. Virsū neskatījos, jo nebija interesanti - tikai tik dadz, lai rastos iemesls te kaut ko iebakstīt..
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |