Šorīt, ap astoņiem trīsdesmit, Solvita Āboltiņa veda savus bērnus: puiku (1 gab.) un meiteni (1 gab.) uz Franču liceju pa Hospitāļu ielu kopā ar savu vīru.
Solvita bija ģērbusies kā jau katru dienu, tieši kā, neievēroju, jo vienīgais, uz ko spēju koncentrēt uzmanību, bija viņas sarkanrižumrižā galvas rota.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |