Man toties labas atmiņas par Žaržecki, kad es reiz stopēju, kādus gadus 12 apakaļ, un viņš mani pie kkur pēc Cēsīm paņēma un viss tāds jauks un gādīgs bija. Es sēdēju aizmugurējā sēdeklī un viņš apjautājās vai vējš nepūš un lai gan es teicu ka nepūš, tāpat logu aizvēra. Un beigās vēl papildus aizveda bišķiņ gabaliņu kur man vajadzēja, lai gan pašam nebija tur jābrauc.
Bet nu jā, tad jau gan jau mēs visi vēl bijām jauni un savādāki, he.