| From: | misame |
Date: | 20. Aprīlis 2010 - 10:36 |
---|
| | Re: piekasījos | (Link) |
|
Padomā vēlreiz.
Tā, kā pašlaik uzrakstīts, sanāk, ka Baibai Rozentālei ir vēl kaut kāda mistiska kundze, ar kuru tas Segliņš čaloja.
Lieta tāda, ka, lai pierakstītu beigās pieklājības formu "kundze", veidojas konstrukcija [kā] + [kundze]. "Rozentāles kundze". To faktiski var uztvert kā saliktu teikuma fragmentu, kas atsevišķi nav dalāms - to loka kopā, vienmēr atstājot uzvārdu locījumā "kā":
- "Rozentāles kundze gāja pa ielu".
- "Mēs pasmaidījām Rozentāles kundzei".
- "Bērni baidās no Rozentāles kundzes".
Ievēro, ka vārds "kundze" maina locījumu, bet "Rozentāles" - visu laiku paliek tāds pats.
Citādi ir ar lietvārdu "Baiba". Ja gribam to iekļaut teikumos, tas ir jāloka:
- "Mēs pasmaidījām Baibai".
- "Baiba gāja pa ielu". u.c.
Tagad saliekam kopā divus teikumus "Viņš čaloja ar Baibu". "Viņš čaloja ar Rozentāles kundzi". Rezultāts: "Viņš čaloja ar Baibu Rozentāles kundzi".
Prove me wrong!
| From: | deija |
Date: | 25. Aprīlis 2010 - 04:05 |
---|
| | Re: piekasījos | (Link) |
|
ja konstrukcija ir [kā] + [kundze], tad pilniigi pareizi buutu 'Baibu Rozentaala kundzi', nevis 'Baibu Rozentaales kundzi', citaadaak izklausaas, ka arii Rozentālei 'ir vēl kaut kāda mistiska kundze, ar kuru tas Segliņš čaloja' (c).
protams, par 'BaibaS (R.) kundze' Tev taisniiba.