Turklaat vakarnakt es apeedu milziigu gabalu treknas veezu lazanjas no kuras visu nakti zagojos un nozeeloju.
Shodienai ir plaans
brokastis_ kellogs ar beztauku bezlaktozes pienu
pusdienaas_ salaati ar tunci (no salaata un tuncha, drosivien kaa pierasts a ellju)
vakarinjaas vel neesmu izdomaajusi bet gribot negribot jaataisa kas taads no kaa buutu paeedis ari miiljotais viirietis...
vakar cieminji par laikmi apeeda visus neveseliigos naskjus kas bija maajaa taa ka palikushi tikai auglji.
lai gan - novērst domas, iedomāties, ka viss ir ļauns murgs un beigsies pats no sevis, ja vien izliksies, ka nekā tāda nav - tas taču bērnišķīgi.
jā, un ēst arī gribas, un dzert, piedzerties, pierīties.
Ņem kartupeļus, puravus un vistas buljonu. Labāk īstu, bet var arī no kubika.
Kartupeļi ar puraviem apmēram attiecībā 3:1 vai 2:1, pēc gaumes.
Kartupeļus sagriež plānās škēlēs, puravus (vairāk zaļos galus) ripās, iemet katlā mazu piciņu sviesta un ielej nedaudz ūdens, tik cik katla dibenā, pasautē. Nemaz nevajag galīgi mīkstus, blenederis tāpat sašķaidīs. Tad pielej buljonu, ne visu - citādi būs grūti sablenderēt. Vēl drusku pavāra. Sablenderē. Ar atlikušo buljonu atšķaida, cik grib. Pirms ēšanas uzmaļ svaigus piparus.
Nekādi saldien krējumi. Prefekti.
Otra līdzīga zupa - no cukini. Bet nu neatceros, ko vēl tur lika klāt. Laikam neko. Tikai buljonu un sviestu. Un to labāk blenderēt ar roku, jo smalki skaitās, kad sēklas paliek veselas. Pieber tumeriku vārot, uzmaļ piparus melnos gatavai.