| Viktimitāte |
[10. Nov 2013|21:48] |
Neesmu pārliecināta, ka tāds vārds latviešu valodā eksistē, bet gan jau. Kaut kādās attiecībās ar cilvēkiem es esmu upuris - vienā vai citādā veidā man dara pāri, man sāp. Ne obligāti no otras puses tas ir apzināti - nu tipa - nezinot, ka tas man var sāpēt. Es kaut kādu iekšēju gļuku dēļ arī neatzīstu sāpes vai pāridarījumu un vēl trakāk - es to pasludinu par jauno "normu".
Un tikai pēc n-gadiem man tagad atnāca atklāsme, ka hei, mosties mans svabadais gars - tu taču ļauj sev darīt pāri. Nu daudzas situācijas ir beigušās, kā nu beigušās un tur nav baigi daudz ko vairs darīt. Bet ir kaut kādas neveselīgas attiecības, kas turpinās un tur es vēl aizvien turpinu būt upuris, kurš piekrīt šai lomai. Un bez šīs atziņas es nevaru pateikt kādam - ei, izbeidz, tas ir sāpīgi. Bet tagad būs labāk. Tagad es zinu, kas es esmu un ka es vairs negribu tas būt.
( ... tālāk ... ) |
|
|