| Mijkrēslis dievu un manējais |
[11. Jun 2012|13:12] |
Nu ko, aizgāju un izturēju. Bet viegli nebija, saku kā ir. Bet tad es padomāju, cik grūti ir orķestrim, un sapratu, ka man vienkārši ir jāsaglabā interese, ja ne par izrādi, tad vismaz par mūziku.
Mūzika un tās izpildījums bija brīnišķīgs. Arī solisti bija brīnišķīgi, ar atsevišķām reizēm, kur ne-vācu solistiem bija smieklīga vācu valoda.
Nu par to režiju un scenogrāfiju - gan jau jūs tāpat esat daudz dzirdējuši.
Sex sells, bet kad seksa ir drusku par daudz vai arī tas jau sen ir pārkāpis vulgaritātes robežu, tad, pardon my French, maucība vien sanāk.
Par sevi runājot, kopš strādāju, man vairs nav laika sev. Nu pavisam laika nav. Kaut kā ir jāiemācās dzīvot no jauna. Ar darbu. Un sevi. |
|
|
| Personīgais mijkrēslis 2 |
[11. Jun 2012|16:02] |
|
Vēl vakar Rīgas centrālajā stacijā redzēju Гусев, Владимир Евгеньевич, kurš Gaišņikos ir jaukais kapteinis Zimins. Viņš kopā ar daudziem citiem krievu tūristiem bija ieradies ar vilcienu Maskava - Rīga. Bet to, kas ir šis jaukais cilvēks, jo likās gaužām pazīstams pēc skata, es aptvēru tikai 6 stundas vēlāk. Vecums nenāk viens un atmiņa paliek aizvien nožēlojamāka. |
|
|