| Mijkrēslis dievu un manējais |
11. Jun 2012|13:12 |
Nu ko, aizgāju un izturēju. Bet viegli nebija, saku kā ir. Bet tad es padomāju, cik grūti ir orķestrim, un sapratu, ka man vienkārši ir jāsaglabā interese, ja ne par izrādi, tad vismaz par mūziku.
Mūzika un tās izpildījums bija brīnišķīgs. Arī solisti bija brīnišķīgi, ar atsevišķām reizēm, kur ne-vācu solistiem bija smieklīga vācu valoda.
Nu par to režiju un scenogrāfiju - gan jau jūs tāpat esat daudz dzirdējuši.
Sex sells, bet kad seksa ir drusku par daudz vai arī tas jau sen ir pārkāpis vulgaritātes robežu, tad, pardon my French, maucība vien sanāk.
Par sevi runājot, kopš strādāju, man vairs nav laika sev. Nu pavisam laika nav. Kaut kā ir jāiemācās dzīvot no jauna. Ar darbu. Un sevi. |
|