| |
[21. Apr 2008|12:07] |
Marokāņu vakars izdevās. Tikai nevajadzēja baidīties no garšvielām - it kā jau liku daudz, nežēlojot, bet būtu vēl čuču un tad būtu super. Berberu viskijs arī sanāca godam. Nākamo reizi tomēr ņemšos drosmi un izmēģināšu tangine trauku. Jāsanāk, taču.
Sky iekš Sky and More mani nepārliecināja, tāpēc turpmāk tāpat centīšos visu nepieciešamo iegūt RIMI un Stockmann pārtikas nodaļā. |
|
|
| |
[21. Apr 2008|12:51] |
|
Nākamajam atpūtas ceļojumam jābūt uz Altaju. Nezinu, ar ko un kā. Lai gan, ja kas nāks ātrāk un vieglāk, izdevību izmantošu. |
|
|
| |
[21. Apr 2008|15:21] |
Šī ir viena no tām dienām, kad darbā viss ir slikti. Es teju raudu. Bet nav jau pamata. Vienkārši tas viss sakrīt vienā reizē. Un es neko nevaru darīt. Tikai secināt, ka esmu nepiemērota šim darbam. Un varu brīnīties, par ko man maksā naudu. Par muļļāšanos. |
|
|
| |
[21. Apr 2008|20:14] |
Dienas lielāko daļu es gruzījos, bet tikko apskatījos objektīvos rādītājus par mana departamenta darbību salīdzinot ar igauņu un lietuviešu darbību un es sapratu, ka viss ir kedās. Vienīgi vēl ir liels potenciāls šeit Rīgā, kas netiek izmantots. Un laikam jau Tallinā un Viļņā starptautiskais pieprasījums ir mazāks vai arī sīvāki konkurenti (tas gan vairāk uz lietuviešiem attiecas). Uzsitu sev uz pleca un turpinu rakt. |
|
|