| |
[18. Okt 2007|00:06] |
Dzimšanas dienas priekšvakarā lasīt šo bija svētīgi, bet ne līdz galam patīkami.
Salamans Mācītājs 12:1-8
1 Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!
2 Pirms vēl saule un dienas gaisma, mēness un zvaigznes satumst un pirms vēl mākoņi atkal atgriežas pēc lietus,
3 tanī laikā, kad nama sargi trīc un stiprie vīri lokās, kad malējas pārtrauc darbu, tāpēc ka viņu palicis maz, un tās ziņkārīgās, kas caur logiem skatās, paliek drūmas,
4 un kad abi vārti uz ielu paliek aizslēgti, jo malšanas skaņa kļūst klusāka, kad cilvēks ceļas augšā, kad dzird putnus čivinām un visas dziesmu meitenes apklusušas,
5 kad cilvēks jau baidās arī no katras kalnā kāpšanas un baiļojas pa katru ceļu ejot, kad mandeļu koks gan stāvēs ziedos, bet sisenis jau būs par nastu un līksmība zudīs, jo cilvēks iet uz savu mūža mājokli un viņa raudu dziesmu dziedātāji jau staigā apkārt pa ielām, -
6 pirms vēl sudraba dzīves pavediens trūkst un zelta trauks saplīst, smeļamais spainis pie avota izkalst un sabrūk, pats smeļamais skritulis salūst un iekrīt akā.
7 Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē un kļūt par to, kas tie iepriekš bijuši, un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis.
8 "Ak, niecība!" saka mācītājs. "Viss ir niecība!" |
|
|
| |
[18. Okt 2007|00:08] |
|
Un pilnai laimei es skatos Grejas anatomijas 2. sezonas pēdējās sērijas. |
|
|
| |
[18. Okt 2007|02:34] |
Man patīk tie déjà vu un atklāsmju uzplaiksnījumi. Šodien sēdēju un urbos kaut kādos skaitļos un bija déjà vu sajūta, ka tieši pavasarī es to jau biju redzējusi, tikai, protams, es tam nenoticēju, jo kāda gan man varētu būt saistība ar tādiem skaitļiem. Tikko man nāca atklāsme, kā nesāpīgi atrisināt vienu jautājumu, par kuru domāju jau 3 dienas. Man vajag vēl vienu risinājumu. Vienu dārgu risinājumu. Bet būs.
Es tagad lasu Ījaba grāmatu un saprotu, ka es vēl esmu bērns attiecībās ar Dievu, jo es nespēju būt tik drosmīga un saņemt arī pelnītus sitienus, tāpēc lūdzos pēc sev nesāpīgiem risinājumiem. Es neesmu gatava pieņemt slikto. Lai gan apzinos, ka vajadzētu un ka vajadzēs noteikti. |
|
|
| |
[18. Okt 2007|11:01] |
|
Man ir prieks par daudziem, kas šorīt aizgāja. Un līdzīgi kā referendumā - parādīja, ka nav vienalga. Lai gan nav jau viss melns un balts - nav Loskutovs bezvainīgi apsūdzēts un nav Kalvītis ļaunuma sakne. |
|
|
| |
[18. Okt 2007|14:00] |
|
Mana (sabiedriski) aktīvā māte, kas nekad tāda nav bijusi, tagad ir vienkārši nesazvanāma. Tikko tomēr sazvanīju - viņai pirms pāris minūtēm ir beigušies datorkursi. Lai nu kā - es viņu apskaužu apstāklī, ka viņai nav jāstrādā iztikas dēļ un tāpēc viņai ir tik daudz laika visādām dīvainībām. Vēl šonedēļ dzirdēju kaut ko par krāsu terapiju un nu jau arī es būšu pieradusi pie domas par māti līnijdejotāju. Galvenais ir izdevīgi apprecēties. |
|
|
| |
[18. Okt 2007|14:09] |
|
Kliņģerproblēma atrisināta. Nebūs man ar augļiem - tos man lūdza piegādāt cepējam, kas ir Liepājā :), bet būs parastais garšīgais. |
|
|
| |
[18. Okt 2007|14:44] |
|
Diez Loskutovam nesakāps galvā no šī visa jandāliņa? |
|
|