| |
[18. Okt 2007|02:34] |
Man patīk tie déjà vu un atklāsmju uzplaiksnījumi. Šodien sēdēju un urbos kaut kādos skaitļos un bija déjà vu sajūta, ka tieši pavasarī es to jau biju redzējusi, tikai, protams, es tam nenoticēju, jo kāda gan man varētu būt saistība ar tādiem skaitļiem. Tikko man nāca atklāsme, kā nesāpīgi atrisināt vienu jautājumu, par kuru domāju jau 3 dienas. Man vajag vēl vienu risinājumu. Vienu dārgu risinājumu. Bet būs.
Es tagad lasu Ījaba grāmatu un saprotu, ka es vēl esmu bērns attiecībās ar Dievu, jo es nespēju būt tik drosmīga un saņemt arī pelnītus sitienus, tāpēc lūdzos pēc sev nesāpīgiem risinājumiem. Es neesmu gatava pieņemt slikto. Lai gan apzinos, ka vajadzētu un ka vajadzēs noteikti. |
|
|
