| Bēru dzejolis no "The Four Weddings and a Funeral" |
[18. Mar 2007|02:16] |
Forgive me if I turn from my own feelings to the words of another splendid bugger, WH Auden.
This is actually what I want to say:
Stop all the clocks, cut off the telephone,
Prevent the dog from barking
with a juicy bone,
Silence the pianos
and with muffled drum
Bring out the coffin,
let the mourners come.
Let the aeroplanes circle
moaning overhead
Scribbling on the sky the message
He ls Dead.
Put crepe bows round the white necks
of the public doves,
Let traffic policemen
wear black cotton gloves.
He was my North, my South,
my East and West.
My working week and my Sunday rest,
My noon, my midnight, my talk, my song;
I thought that love would last for ever:
I was wrong.
The stars are not wanted now:
Put out every one;
Pack up the moon and dismantle the sun;
Pour away the ocean
and sweep up the wood;
For nothing now
can ever come to any good. |
|
|
| |
[18. Mar 2007|08:56] |
|
Pēc nakts uz grīdas tirpst kreisā kāja un rokas pirksti. Tā iet, ja slinkums gultu izkrāmēt no materiāliem. Bet varbūt tikai tāpēc šorīt laicīgi pamodos. Tā kā viss ir labi. |
|
|
| Ilona |
[18. Mar 2007|09:18] |
|
Šodien atceros savu bijušo klases biedreni Ilonu, ar kuru kopā mācījāmies no 2. līdz 10. klasei. Būtu mācījušās kopā vēl kādu laiku, bet viņa izdarīja pašnāvību, jo patēvs viņu regulāri seksuāli izmantoja, kam māte noticēja tikai pēc pašnāvības izdarīšanas. Ilona bija gan skaista (dabiska blondīne), gan gudra (vismaz skolā padevās gandrīz visi priekšmeti). Ja viņa nebūtu aizgājusi, tad tagad brauktu ar BMW un būtu kādas firmas īpašnieka mīļākā vai sekretāre (un tas bez nicinājuma). Kas zina, varbūt arī pati savu firmu jau vadītu. Bet nu - ir tā, kā ir. Lai miers viņas dvēselei! |
|
|