| |
[18. Dec 2006|00:27] |
Sacepu 1 kg piparkūku (noteikti, ka mazāk, jo mīkla svēra 1 kg). Lai to izdarītu, grūtākais bija atrast formiņas. Biju 3 veikalos un tikai ceturtajā bija dīvainas formiņas - baltas plastmasas (tas it kā būtu normāli), bet bez ierastajām sirsniņām un zvaigznītēm tur bija arī lācītis, zilonītis un tad grūti identificējams zvērs ar 4 kājām (varbūt begemots). Lai nu kā - sirsniņas sanāca dažāda izmēra (jo tika izpiestas dažāda biezuma) un daudzas nedaudz ielauztas vai ar kaut kādiem trūkumiņiem. Kā dzīvē. :)
Vēl šodien priecēja saule. Un es atkal staigāju apkārt rudens kurpēs. |
|
|
| |
[18. Dec 2006|00:44] |
|
Vēl šodien, taisot tomātu - paprikas - biezpiena - brinzas sautējumu, dzirdēju Olgas Ļeģajevas uzrunu. Nezinu, vai viņa ir sieva Aleksejam, bet nu man daudz labāk viņu patika klausīties. Un arī lietas, ko viņa teica, bija pieņemamas - tradicionālas kristietības ietvaros, varbūt vienīgi forma daudziem neliktos patīkama. |
|
|
| Par Z-svētku iepirkšanās drudzi - tas bija viens koments, kas pagarināts |
[18. Dec 2006|03:14] |
Es tagad gribu visiem veikaliem mest lielu jo lielu līkumu, jo ir tik daudzi pensijas vecuma cilvēki, kas arī grib nopirkt saviem mīļajiem lietas, ko tiem mīļajiem patiešām gribas vai kārojas, bet viņiem nepietiek tās naudiņas. Vai arī naudiņa ir atlikta mēnešiem, lai savam mazbērniņam varētu uzdāvināt tieši to, ko gribās. Un es nevaru noklausīties tos pensionāru un pārdevēju dialogus (onkulītis ar kulīti rokās Trodeks veikalā: "Kur jums ir tie SIEMENS telefoniņi?", "Tur lejā, tajā plauktiņā", kas bija nepiemēroti zems, lai varētu normāli redzēt telefoniņus un cenas). Nevaru noskatīties tos cenu pētījošos skatienus un tad uzreiz skatienus maciņā. Un tad man vēl gribas salamāt visus veikalu vadītājus, kuru plauktos valda haoss un prece ir nolikta ne pie tās cenas un tad cilvēkiem ar vājāku redzi vai aklu uzticēšanos redzētajam cenu ciparam ir liela vilšanās pie kases. Un vispār - es raudu, jo vairāk kā domās novēlēt tiem cilvēkiem labu es nespēju. Nu dažos labākos mēnešos (kad man pašai nauda pietiek un vēl pāri paliek labiem darbiem) man gribas viņiem naudu iedot, bet tad es baidos viņus aizvainot. Mani sāpina šī netaisnība. Un tie nav bomži 30 gadu vecumā. Tie ir cilvēki, kas ir nostrādājuši visu savu apzinīgo mūžu, maksājuši nodokļus un tagad viņiem mēnesī ir jāiztiek labākajā gadījumā ar 80 - 90 latiem. Nē, es zinu, ka pensijas ir arī lielākas, bet tad tiem cilvēkiem vairs nav tik eksistenciāli grūti. Kā tas var būt, ka no valsts tu saņem tikai tik, lai nomaksātu īri un komunālos maksājumus un tev paliek pāri 1 lats? Labi, es zinu - viņi strādāja Latvijas PSR un tagad ir Latvijas Republika, bet kāpēc šiem cilvēkiem nevar būt cilvēka cienīgas vecumdienas?
Vēl dažas epizodes.
Zvans uz izdevniecības redakciju. "Labdien! Mans vārds ir ... .... Es esmu no ... Ziniet, es lasīju par jūsu izdoto grāmatu. Man ļoti gribētos to iegādāties. Bet man šobrīd nav tie 25 lati. No katras pensijas es varu atlikt 5 latus. Vai pēc 5 mēnešiem šo grāmatu pie jums vēl varēs iegādāties?"
Vilcienā Rīga - Saulkrasti arī darbojas tie tirgotāji, kas iet pa vagoniem un skaļi piedāvā savu preci. Vakar viena pensijas vecuma kundzīte ar vairākām ķeselītēm pasauca to tirgotāju pie sevis un gribēja nopirkt eglītes lietutiņu (nu to spīdīgo). Un tad viņa lūdza palīdzēt saskaitīt santīmus un tad saprata, ka var nopirkt tikai 1 gb, jo vēl jau vajag naudu kaut kam tur vēl (īsti nesaklausīju).
Un tieši tāpēc es nevaru noskatīties uz šo visu Z-svētku laikā. Vai nu man vienkārši ir jāiet uz glamūrīgākiem veikaliem. Un tas viss turpināsies vēl līdz pareizticīgo Z-svētkiem. Un tas vienmēr saasinās svētku laikā. Lai gan tik pat ļoti sāp redzot situācijas aptiekās cauru gadu, uz Operas tiltiņa utt. Man sāp un gribas raudāt, bet tas neko nelīdzēs. Pat celibāta pieņemšanu (tas varētu būt mans upuris) neko neuzlabos šo tūkstošiem cilvēku dzīvēs. Un atkal tiks atrasts kāds pensionārs, kurš pakāries savā dzīvoklī. |
|
|
| |
[18. Dec 2006|14:19] |
|
Eksperimentējot ar izdeguša sērkociņa izmantošanu par sveces degli tikko saspridzināju stikla svečturi uz galda. Bērni, tā nederiet. Un vispār sveces ir dikti bīstama padarīšana. Tās nedrīkst atstāt bez uzraudzības pat pusminūti. |
|
|
| |
[18. Dec 2006|14:29] |
|
Es samaksāju nodokļus un tagad guļu mierīgi. Uz soliņiem, kāpņu telpās, stacijā. |
|
|
| |
[18. Dec 2006|15:59] |
|
Piparkūku cepšana varbūt ir fans, bet nu šodien man sāp delnu muskulīši - pārāk cītīgi esmu rullējusi mīklu. Patiesībā tur ir zemādas zilumi. |
|
|