| Nedēļas nogale |
[8. Jan 2006|22:09] |
Nu ko - brīvdienas beigušās. Ha. Rīt uz darbu - atkal. Tagad nevaru izlemt, vai kādu vēl apsveikt ar JG vai ko tur vairs. (Pēc senas informācijas - ar JG var apsveikt visu janvāri vai pirmo reizi ar attiecīgo personu kontaktējoties).
Šodien pirmo reizi gatavoju kuskusu un manuprāt - pat veiksmīgi. Man gan nesanāca tik dzeltens kā uz paciņas, bet garšīgi gan.
Vakar noskatījos Renatas Litvinovas Goddess: How I Felt in Love. Nedaudz šizī, bet labs messidžs arī labs. Šitādas filmas man vajag piespiesties, lai noskatītos. Dažreiz izdodas, dažreiz ne. Šito izdevās un prieks par to.
Sestdienā intervija ar Zoju Zandbergu - spēcīgi. Kaut tādas sievietes būtu vairāk! (Nu jā, fakts, ka viņa pameta savu pirmo vīru un bērnus - nepatīk, bet tas, kā viņa atbalstīja Zandbergu - arī pēc nāves.)
Zvana mamma un stāsta, kādām foršām lietām Rimi ir atlaides. Stāsta daudz un dikti. Ļoti aizrāvusies. Man atliek pateikt, ka man nav naudas un viņa saka: "Nu labi, tad čau!" |
|
|
| Pauls Bankovskis "Draugiem LV" Kultūras Diena, 7.01.2006., 6.lpp. |
[8. Jan 2006|23:06] |
Par Jevgēņija Griškoveca Kreklu. Bet nu - vispār par kaut ko vairāk vai svarīgāku.
Nu labi - nerakstīšu par rakstu, kas ir par grāmatu. Rakstīšu par draudzību.
Man ir desmitiem paziņu, simtiem kolēģu (ja skaitās 100 - 200) vai cilvēki, ar kuriem es esmu pazīstama un kaut kādā mērā saistīta darba dēļ, bet daži draugi.
Un tad ir cilvēki, kurus es pati esmu ierindojusi paziņu kategorijā, bet viņi mani - draugu. Tad sanāk, ka es esmu draugs cilvēkiem, kas ir mani paziņas. Daži no tiem cilvēkiem ir sociāli izolēti, daži baigie intraverti, daži briesmīgi nesaprasti. Un viņi visi tiecas pēc manas sabiedrības. Bet man ar viņiem tikties un runāties dažreiz ir ļoti smagi - es nevaru neko palīdzēt. Jā, es varu uzklausīt, pamāt ar galvu, bet es nevaru palīdzēt. Un tāpēc es izvairos no tikšanās ar šiem cilvēkiem. (Man visvairāk baida mana bezspēcība.) Un šodien es sapratu, ka šī izvairīšanās ir gandrīz paranoiska. Es eju pa nedaudz garāku ceļu uz mājām, jo tieši šajā laikā kāds no šiem cilvēkiem varētu parādīties tieši tajā ielā, pa kuru man ir izdevīgāk iet. Es baidos pacelt darba telefonu, jo ja nu kāds no viņiem man atkal jautās, kā man iet? Vai arī - vai tiešām es esmu tik aizņemta, ka nevaru atrast laiku, lai satiktos? Nu jā - es esmu slikts cilvēks. Es nespēju būt labs draugs saviem paziņām. Tiem, kuriem es nevaru palīdzēt.
Da labi - ar Bankovska rakstu saistība ir tikai tēmai. Bet nekam vairāk. |
|
|