Zemenes un brī |
26. Jun 2012|12:24 |
Vakar pēc darba un pēc guļ-inventāra izsniegšanas māsai devos uz Bulduriem. Riktīgi labi pavadīju laiku ar vienu kristiešu ģimeni vismaz 3 paaudzēs - Latvijai diezgan netipiski. Kārtīgi saēdos, stāstīju par saviem utopiskajiem nākotnes sapņiem, kas ļoti lēni pārtop plānos. Pastaigājāmies gar jūriņu. Mazais kucēns man ieklupa džinsās un izrāva caurumu diemžēl mīļākajās skiny jeans :( Bet nu - mazs dzīvnieciņš, uz kuru pat dusmoties nav vērts. Drusku paspēlējos ar diviem maziem puikām (yes, es arī ar puikām spēju atrast kopīgu valodu - no manis sanāks lieliska auklīte), parunājām par būtisko un ne tik ļoti būtisko. Vienkārši pabijām kopā ar draudzeni, kura uz visu vasaru dodas uz ASV. Sweet. Kārtīgas brokastis. Un sapratu, ka dzīvot Bulduros būtu jauki arī ilgtermiņā - daudz labāk nekā Olainē. Bet tuvākajos piecos gados man nedraud ne viens, ne otrs. Lūk. Pierakstu, lai atcerētos.
Savukārt twitterī, kur es gandrīz neko nerakstu, man piesekojis viens mega-church Willow Creek līderis. Savādi, pavisam savādi. |
|