| Brīvdienas ir manas laimīgās dienas, dažreiz |
20. Maijs 2012|23:13 |
Perfektās brīvdienas sākās ar mazu ģimenes "traģēdiju" (saistītu ar maģ.darbu, ne manu), bet tā tika veiksmīgi pārdzīvota - ar daudz alus, izraudāšanos, izrunāšanos, izsmiešanos. Sestdien pēc ilga pārtraukuma atkal biju uz saviem turku kulinārijas kursiem. Gatavojām zupu un vienu mannas kūku, ko sasūcina ar sīrupu. Pēdējo jau šodien uztaisīju draugiem un man ideāli sanāca. Vēl vakar satiku kādu draugu, pieklājīgi pasēdējām un papusdienojām Galerijā Rīga, bet ārā ar smuku skatu uz zilām debesīm, kur mākoņi likās iestrēguši un pavisam nekustīgi. Mans dzīvesveids ir grūts arī priekš maniem draugiem - mana neziņa par nākotni skaisto - Īrija, Nīderlande, Ēģipte vai Turcija (un kādā secībā?), tāpēc nepārmetu nevienam, ka Muzeja naktī sajutos tik dikti vientuļa kā ļoti reti dzīvē. Tā rezultātā arī paliku mājās Muzeja naktī un noskatījos pāris filmas. Turku filmas. Nu jā, un šodien burvīga pēcpusdiena ar diviem draugu pāriem - vieniem jau ir divas jaukas meitiņas, otri gaida ģimenes pieaugumu gada beigās. Taisīju viņiem Ali Nazik (baklažānu-ķiplokaina jogurta-pikantas gaļas ēdienu) un jau pieminēto kūku. Sen es biju solījusi viņiem kaut ko turcisku pagatavot, beidzot arī to īstenojām. Ļoti laba diena. Ļoti skaista nedēļa.
Nākamnedēļ vecākiem 30 gadu kāzu jubileja. Diemžēl neko īpašu uzrīkot ņeļauj manas finanses, bet zinu, ka viņi divatā pratīs nosvinēt. Man patīk, kā mani vecāki mainās. Sāk vairāk apjaust visādas dzīves svinēšanas iespējas. Bet vienmēr jau var vairāk. |
|