Jauns mājoklis, jauna dzīve (gandrīz) |
10. Apr 2012|14:49 |
Pēdējās minūtes lietoju Bites mob.internetu, ko paņēmu izmēģināt, un varu uzreiz teikt - diezgan švaki - pašā Rīgas centrā signāls konstanti nav spēcīgāks par vāju. Nu neko. Bet bez tā - Lieldienu nedēļu pavadīju Rāmavas muižā. Gandrīz pilnībā esmu pārvākusies uz savu jauno dzīves vietu. Jau 3 naktis te esmu pavadījusi - viss normāli. Te nav mēbeles - vienīgi 3 durvju skapis, kas mani ļoti iepriecināja. Te nebija elektrība un es uzzināju, ka lai dabūtu personisku apkalpošanu no Latvenergo (jo ir jau e-latvenergo), ir jāstāv 1 h un 10 m rindā un tad flegmatiska, tomēr jauka, un tomēr flegmatiska sieviete pieņēma manu iesniegumu, lai es varētu stāties saistībās ar Latvenergo. Interneta te vēl aizvien nav un man ātri ir jāizdomā, kā to atrisināt, jo tā tomēr ir tāda forša ērtība. Sestdienas vakarā ar draudzes jauniešiem izgājām krusta ceļu pa Maskačku un līdz Zaķusalai (nesot krustu, ar lāpām un tā). Zaķusala bija mūsu Golgāta. RD bija piestellējusi mums arī 3 pašvaldības policistus, kas bija jauki, jo bij.sinagogā bija vairāki elementi, kuriem kaut kāds respekts radās tikai pret zaļajām vestēm. Kad svētdienas rītā gāju uz agro Lieldienu dievkalpojumu (06:30), sāka snigt. Tad nu vērojot to sniegputeni, izlēmu palikt arī uz otru dievkalpojumu. Iedāvināju māsai kinderolu. Svētdienas vakarā man ar vēl 3 foršām lēdijām bija candle light dinner ar nez cik ēdieniem un dzērieniem un labiem mūzikas video fonā. Pirmdien ar tām pašām lēdijām mums bija izcilas brokastis - svaigi kruasāni, sieri, tomāti, olīves, tunča-pesto-svaigā siera-zaļumu pasta un daudz kas vēl. Lai to neitralizētu, braucām uz Vakarbuļļiem staigāties gar jūru. Ceļu uz turieni un vispār to vietu zināja igauniete, nevis mēs, bet tas tā forši. Pēcpusdienā ar vilcienu aizbraucu uz Vecmīlgrāvi "iesvētīt" paziņas jauno dīvāniņu un saēsties bietes (zupā un salātos), izstaigāties pa mežiem. Šodien ņemu atslodzes dienu no darbiem un ēdieniem, vienkārši čubinos pa mājām, mēģinot ieviest kādu kārtību šajā haosā.
Un ja kāds tik tālu izlasīja, tad man ir šādi jautājumi jums: 1) vai ir kādas jaukas vietas, kur Rīgā tirgo par saprātīgām naudām lietotas mēbeles? Ādas dīvāni un klubkrēsli no Holandes īsti nav mans segments dotajā brīdī, bet plaukti, galdi, krēsli (var būt no biroju uzgaidāmajām telpām) ir vairāk manā interešu lokā. 2) vai kāds no jums vēlas man atdāvināt sev vairs nevajadzīgu: a) krēslu (jebkādu, bet tomēr krēslu ar atzveltni, nevis tabureti) b) papīrgrozu vai atkrituma tvertni c) kaut ko plaukt-kumod-skapjveidīgu, galvenokārt grāmatām d) matu fēnu e) organizētājkārbas un kastes (pīti vai plastmasas izstrādājumi) f) varbūt jūsu gadžetu kaudzītē ir kāds wireless rūterītis, kurš bēdīgs vada savas dienas, kad nespēj būt noderīgs?
Tās ir apzinātās vajadzības. Iespējams, ka ir vēl jūra neapzināto. |
|