| Pirmās algas meklējumos un gaidās |
29. Nov 2011|00:33 |
Šodien tomēr spītējot vējiem aizdevos uz centru, lai satiktu draudzeni un atdotu viņai to, kas no Turcijas bija viņai atvests.
Tad aizdevos uz Ošiņa rakstāmlietu veikalu - izpētīju visādus jaukus plānotājus un rakstāmpiederumus. Man tagad ir garu garais sarakstiņš ar lietām, kuras man būs, kad saņemšu pirmo algu. :)
Tad Berga bazārā Otrajā elpā iegādāju burvīga dizaina blūzīti. Tad izpētīju mobilos telefonus Origo vairākos veikalos - kas to būtu domājis, ka lētākā Nokia ar divām SIM kartēm ir jau par 38 LVL. Un, kas inčīgi,tam konkrētajam modelim ir arī lukturītis. Sweet. Tātad, gaidam pirmo algu :) Bet droši vien pēc pirmās algas mēs paņemsim kādu no Nokia dārgā gala un bez lukturīša.
Tad Stockman pārtikas nodaļā ieraudzīju gan bulguru, gan jogurtu bez piedevām, gan Igaunijā (!) ražotu granātābolu mērci, kurā gan es pēcāk ļoti vīlos, jo ir pārāk salda salīdzinot ar granātābolu ekstraktu, ko Turcijā visur izmanto kā salātu mērci. Un ticiet man - ar to var apēst jebkuru dārzeni.
Tad atcerējos, ka Galerijā Centrs ir arī Rito, kur man vajadzēja nopirkt tējas sietiņu. Bet tur tie bija nepareizie vai milzīgos izmēros. Bet nu vienu tomēr nopirku.
Un tad Jānī Rozē nopirku mazu bloknotiņu, ko izmantošu turku valodas jaunajiem vārdiņiem. 6 jau šovakar ierakstīju.
Un tramvaja pieturā satiku māsu, ar kuru draudzīgi atbraucām mājās. Mēs parasti esam nedraudzīgas un katra savā MP3 pleijerī klausāmies kaut ko, lai nerunātu un neizvestu otru no pacietības.
Tagad man vajadzētu gatavoties darba intervijai, bet nu es, protams, to daru ļoti īpatnēji, sēžot cibā. Jā, es tik daudz runāju par pirmo algu, bet es vēl esmu tālu no tās, jo darbs vēl aizvien tiek meklēts. Lai gan es vairāk gaidu, ka darbs atradīs mani. Tā vienmēr ir bijis, gandrīz vienmēr. Bet nu drusku jau pretī jāpaiet ir.
Tā nu novēliet man veiksmes manā pirmajā darba intervijā pēc 4,5 gadu pārtraukuma. :) |
|