| For sure! Why not?* |
18. Okt 2011|04:10 |
Šī ir mana dzimšanas diena, kas ir sākusies diezgan pārsteidzoši. Pirms pusnakts izgāju ārā, jo ieradās neaicināti viesi, kas man konkrēti krīt uz nerviem. Tad man piezvanīja, ka man ir jāiet dzert tēja parkā - un volā - maza kūciņa jeb kēksiņš ar svecīti un tēja termosā. Un tas viss no cilvēka, ar kuru man arī šobrīd ir hate attiecības, bet tajā brīdī likās, ka tā vajag.
Tad atgriezos mājās un tur mani sagaidīja sīriešu paziņas dāvana - cepta zivs ar rukolas salātiem un brīnišķīgām piedevām. Viņam pašam riebjas zivs, bet tā kā viņš saprata, ka man ļoti garšo, tad viņš pretēji savam riebumam pagatavoja zivi man un visiem maniem dzīvokļa biedriem. Kāpēc ne?
Tad neaicinātajiem viesiem pateicu konkrēti, ka viņi ir neaicināti arī šīs dienas vakarā un tur vēl vārds pa vārdam. Bet es tiešām nezinu, kur šim konfliktam ar divām kolēģēm būs kulminācija, jo katru dienu mēs ugunim pielejam vēl eļļas. Un galvenais - nav jau nekas dalāms (vairs nav). Bet tas nu tā. Laikam abām pusēm ir sadistisks prieks par notiekošo. Un apkārtējiem jautri. Kāpēc ne?
Bet pirmdienas vakarā es biju uz brīnišķīgām vakariņām pie divām īrietēm, kas te jau dzīvo 20 gadus. Un tas bija vareni. No šīm sievietēm man ir tik daudz ko mācīties.
Tikai ņemot vērā arī to, ka jaunais poļu kolēģis pagatavoja pirogi vakariņās mājās, es to vien daru, kā ēdu. (Par ideālo figūru varu aizmirst - man liekas, ka mums pēdējā nedēļa ir vēl trakāka nekā ramadāna laiks - katru dienu pusdienas un vakariņas ar daudz laba ēdiena mājās.)
Un tagad ir tā - ir baigais āķis lūpā par Sīriju, un ja visas labās zvaigznes nospīdēs, tad pēc 2 nedēļām es būšu tur un baudīšu savu tuksneša ballīti - kā novēlotu dz.d. pasākumu, ēdīšu kamieļa gaļu un brīnīšos par arābu kultūru. Kāpēc ne?
* Mans jaunais itāļu kolēģis lieto šos izteicienus tik bieži, ka tie ir pielipuši mums visiem, un tiek lietoti vietā un nevietā. |
|