| Varbūt nokavētai tēvu dienai, bet tomēr... |
13. Okt 2010|09:36 |
Kad bērnam ir 4 gadi - viņš saka “Mans tētis var visu”
Kad bērnam ir 5 gadi - viņš saka “Mans tētis zina visu”
Kad bērnam ir 6 gadi - viņš saka “Mans tētis ir gudrāks nekā tavējais tētis”
Kad bērnam ir 8 gadi - viņš saka “Diez vai viņš zina visu”
Kad bērnam ir 10 gadi - viņš saka “Tajās senajās dienās, kad auga mans tētis,... viss noteikti bija citādāk”
Kad bērnam ir 12 gadi - viņš saka “Dabiski, ka tēvas par šādām lietām neko nezina. Viņš ir pārāk vecs, lai atcerētos savu bērnību”
Kad bērnam ir 14 gadi - viņš saka “Nepievērs manam tēvam uzmanību, viņš ir tik vecmodīgs”
21 gadu vecumā - viņš saka “Viņš, ak Dievs, viņš ir bezcerīgs, vecmodīgs”
25 gadu vecumā - viņš saka “Kaut ko mans tēvs tomēr zina. Bet kā gan citādi, viņš taču tik ilgi dzīvo šajā pasaulē”
30 gadu vecumā - viņš saka “Varbūt tomēr pajautāt tētim. Ko viņš par to domā. Galu galā viņš ir uzkrājis lielu pieredzi”
35 gadu vecumā - viņš saka “Es nedarīšu neko, iekām es nebūšu pārjautājis to tētim”
40 gadu vecumā - viņš saka “Diez kā būtu rīkojies mans tēvs, viņš bija tik gudrs, tik pieredzējis”
50 gadu vecumā - viņš saka “Es atdotu visu, lai tētis atkal būtu kopā ar mani un mēs visu varētu pārrunāt. Cik žēl, ka es nespēju novērtēt viņa gudrību. Es būtu daudz ko no viņa iemācījies.”
Kaut kur parādījās, ka (c) Kaspars Šterns, bet gudrāki cilvēki norādīja, ka ir citi, kas kaut ko stipri līdzīgu izteikuši kudi daudz ātrāk. |
|