| Centība un rūpība vs nīgrums forever |
2. Mar 2010|22:48 |
Kā izrādās, ar nīgrumu man jācīnās jau tagad. Draudziņos visus manus albūmus izpētījusi bijusī kursa biedrene, kura pēc google atrodamās info strādā Valsts Kancelejā par konsultanti. Zinot, cik viņa bija centīga studiju laikā, man prieks, ka ar nodokļos samaksāto naudiņu es uzturu arī tādus jaukus ierēdņus. Bez ironijas. Bet šie ierēdņi spēlē fermu draudziņos un tas man liekas bērnišķīgi, kaut arī es cenšos netiesāt un domāt, ka tas tiek darīts brīvajā laikā.
Vēl atradu viņas gatavotu prezentāciju par Latvijas ierēdniecību krīzes laikā, kas izmantota starptautiskā pasākumā. Un tad man ir žēl, ka ja cilvēkam reizi trīs mēnešos uztic uzstāties kaut kur, bet prezentācijā katrā slaidā diezgan rupjas kļūdas angļu valodā vai vienkārši typos. Kad strādājām vienā grupā studiju laikā, tad mēs pat algojām korektoru mūsu kopīgi rakstītajam referātam angliski. Kur paliek centība un rūpība?
Nu labi, īstenībā es tiešām ceru, ka viņa nodarbojas ar kaut ko jēdzīgu un prātīgu. Kritizēt par kļūdām nevar tikai tos, kuri neko nedara, tāpēc lai meitenei veicas. |
|