by bitch by bitch slipinons slipinons tātad izsalcis gladiolu griezēs un vanna peļu pīzdiņu. ko tad domā, ka es tikai naidā dzīvošu visu laiku tikai atkopšos vienkāršu lietu izdaru un man vajag vairākas stundas nekustīgi gulēt lai savāktos, jo katru rītu pirmā lieta, ko izdaru ir iedzeru kafiju un uzpīpēju un jau maļos savās negatīvajās aspektās. it kā man nebūtu kaut kāds ierosmes avots, kas varētu mani tuvināt dabai. es, protams, skatos uz vīnogu lakstiem un pasaku sev, skaties, sazaļojis kā pozitīvā aspekta uzturētājs, bet iekšā vislaik maļu aizvainojumu, netaisnību un nesmukumu, ko esmu pats izveicis un ka pasaule nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. lūk, nav tāda, kādai tai vajadzētu būt un kāpēc man ir jāizmaļ cauri sevi visa tā nepareizība un un nē nu nu nē onanē vistas kūts vistas peles un viņu pīpē ziedi ziede papīra pīlādži un piepe pacieta cietā un ko piesējās visu piesēja sienās klāt nevar vien atkratīties ko sienas sienas neko atpiņķerē sienāži āži un auklas āķi sena malkas siena malka sasien viņam rutki kabatā kur tu nes to pelnīti vai nepelnīti pelni pelnīši pulks āžu ausu garaiņi skaļi izteicieni bet es tikai gribu uzsist pa galvu metu nost no nest atmetu atmetu pakavi atmesti artisti ka tavu prāts ir klusāks par elektroauto prāts nerada vibrāciju garainis garais ainis aizvilka aizkarus auzu kari auskari austoši pārticis nolicis sapircis uzreiz redz, ka tam cilvēkam ir iekšējais piņķeris uzreiz distance bet tai pat laikā vienmēr mēs stāvam pie saimes galda un katram taču redzams kādas aproces kādas galvas cilpas katram taču viss ir redzams un skatās ja ir acis skatās ja ir acis galvā un pa acīm skatās un pa galvu skatās skatītāju cilts bet es tik savu celmu velku ar tačku ar ķerru mans auto modelis saucas ķerra izprintējiet hromētu uzlīmēšu uz dibena.

Siliņas demisija: bye bitch

Diņķis Karībietis

šodien interesantākais žurnāls ir dance.lv

https://dance.lv/ko-var-balss-par-janas-jacukas-ha/?
https://dance.lv/balets-pret-algoritmu-par-asv-baleta-zvaigznem-riga/

Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu

Armandiņš

She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.

Pičkaraitis Indignantis

Sāremā Sāremā, ramtai rīdi ralalā.

Ādolfs Skulte un Ronalds Reigans. Trīs miesas un viss.

Es vienmēr prasu cirvi

Siera bumbas irdenas zvīņas

Fāraut burkāniņš

vai kāds var iztulkot (no latviešu uz latviešu) to episki slaveno uzrakstu Lielajos kapos -
"zinihba bez darba, muguras pusē abi dzimumi ir bezdarbnieki...."

(atminos, ka bija kaut kur kāds izpētījis un paskaidrojis, bet vairs nevaru atrast, kur un kas)

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

Santa slay brother is this nigga