- 6/5/13 11:42 am
- Pīpēju aiz darba ēkas stūra. Kārtējais cigarešu strēlnieks tuvojas manā virzienā un rāda internacionālo diedelēšanas žestu. Noraidoši pamāju ar galvu un turpinu iesākto nodarbi. Strēlnieks pēc kurvīša saņemšanas sajutās manāmi apbēdināts un negatīvo emociju izlādes nolūkos 2 garāmejošās, vasarīgi ģērbtās, meitenes nosauca par resnām. Nez kā turpinājās ķēdes reakcija.
- 1 commentLeave a comment
- Speķa zaudēšanas nianses
- 5/29/13 10:42 am
- Pirms kāda laika varonīgi un lepni paziņoju pasaulei, ka beidzot es esmu kļuvis par īstu vīrieti. Sajūsma gan bija pāragra, jo tajā brīdī kad sasniedzu 7 kilogramus vīrietības, pasaule vairs nešķita tik krāšņa. Soļi kļuva smagāki, mazgājamais ķermeņa apjoms lielāks, kurpju sasiešana sarežģītāka un sava krāniņa ieraudzīšana arvien problemātiskāka.
Konstatējot visas šīs vīrišķības nepilnības apzinīgi nolēmu pievērsties veselīgākam dzīves veidam. Nu jau kādu laiku esmu aktīvs triatlona sporta veidu piekritējs un regulāri pa vakariem izpildos kādā no šiem sporta veidiem. Piektdienās un sestdienās arī esmu aktīvs. Tā vietā lai cilātu mazos, nožēlojamos puslitra kausus, tagad dzeru tikai litrīgos. Litrīgie ali labi atsaucās uz bicepsiem. Sestdienās guļu ilgāk, sportiskam dzīves veidam ir nepieciešams salds miegs. Svētdienas nedzeru, nu gandrīz, nu labi, svētdienās dažkārt nedzeru. Vannas istabas svari norāda, ka mana vīrišķība ir samazinājusies par 5 kilogramiem un turpina sarukt. Drīz varēšu atgriezties kādreizējā savas identitātes statusā. - 17 commentsLeave a comment
- ģenitāliju ielāps
- 5/25/13 11:35 am
- Cilvēki apkārt pārāk koncentrējas uz pavēderes aktivitātēm. "Man nav dzīves" tulkojās kā "Nav neviena, kas šķistu pietiekami saistošs maslova piramīdas lejasdaļas lubricēšanai" Bet ko gan es zinu, esmu dzēris priecīgs.
- 5 commentsLeave a comment
- Nedaudz no pagātnes
- 5/3/13 11:39 am
- Kaimiņš blakus barakā mira lēni, skaļi un pārliecinoši. Jau aptuveni gadu veselais saprāts viņu bija pametis. Savu ikdienu viņš pavadīja ēdot, dzerot krutku un neartikulēti bļaujot. Reizi mēnesī pēc pensijas saņemšanas viņu apciemoja blakus mājas iemītnieces, lai piedzirdītu un izkrāptu naudu. Pēc tam mana ome katru dienu viņam vārīja putraimus un cigoriņu kafiju. Viņa bija labs cilvēks un vienīgā rūpējās par to lai Krējmanis nenomirtu. Es neko daudz par Krējmani pirms viņa vecuma marasma iestāšanās neatceros. Atmiņā palicis tikai atgadījums kad viņa sieva savulaik esot pūtusi mūsu dzīvoklī pa durvju spraugu dihlofosu, lai mūs noindētu. Viņa bija pārliecināta, ka ome salaiž ar Krējmani. Ome ar Krējmani nesalaida, viņai labāk patika dārza kaimiņš Ādolfs. Vēlāk izrādījas, ka Ādolfs omu krāpj ar 10 gadus jaunāku dārza kaimiņieni. Ar dihlofosu saistās arī cits stāsts. Kāds no pieklīdušajiem kaķiem esot bijis pilns ar blusām. Ome izdomāja šim palīdzēt; ielika kaķīti maisā ar galvu ārā un maisā iepūta dihlofosu. Lieki piebilst, ka visas blusas nomira, un kaķītis arī.
Kad Krējmanis nomira viņa barakā nebija iespējams ieiet, jo nežēlīgi smirdēja pēc eksprementiem. Man ļoti interesēja tas dzīvoklis, tādēļ es aizspiedis degunu ieskrēju tajā, paķēru kādu interesantu lietu no galda, un skrēju laukā saukdams, ka smird. Kad Krējmaņa dzīvoklī tika noplēsta grīda, tika secināts, ka zem grīdas dēļiem atrodas biezs ekskrementu slānis. Pēc tam tajā dzīvoklī iemitinājās jaunie kaimiņi, ar kuriem mēs sākumā draudzējamies, bet pēc tam vairs nedraudzējāmies, jo jaunais kaimiņš bija zemessargs un piedzēries mēdza šaudīties ar bisi pa mūsu garāžu. Reiz pat viņš esot tēmējis uz omu, bet pēc tam pārdomājis un aizgājis saplēst garāžas lampu.
Pats smieklīgākais ir tas, ka visi šie notikumi ir patiesi. Es tikai nespēju salīmēt kopā toreizējo dzīvi ar pašreizējo, tas viss izklausās pārāk nereāli lai būtu noticis patiesībā. - 4 commentsLeave a comment
- Par iniciatīvām
- 4/18/13 05:53 pm
- Jebkura iniciatīva ir nosodāma. Strādājot valsts iestādē šis izteiciens pamazām man ir kļuvis par nerakstītu likumu. Jo vairāk Tu apņemies darīt, jo mazāka ir priekšniecības motivācija piesaistīt papildus cilvēkus un mazāka viņu acīs kļūst tava vērtība. Ja jau viens cilvēks šo visu var izdarīt, tad jau nekas sarežģīts vai grūts tas nav.
Paskatoties pagātnē es redzu savas kļūdas. Atlika man izsūtīt padotības iestādēm epastu par grāmatvedības sistēmām, un nākamajā brīdī nez kādā veidā piefiksēju, ka rakstu koncepciju informācijas sistēmu pielāgošanai. Intereses pēc papētīju informācijas sistēmas datubāzes struktūru, pēc pāris mēnešiem man katru dienu nāk informācijas pieprasījumi no visādām iestādēm. Vislabāk man patika tas, ka pēc rekomendāciju principa man atnāca personīgs e-pasts no prezidenta kancelejas, kuriem pēkšņi savajadzējās mūsu sistēmas datus. Izlīdzēju kaimiņu departamentam izveidot tehnisko specifikāciju iepirkumam, nākamajā brīdī attapos rediģējot valsts informācijas sistēmas uzturēšanas līguma specifikāciju. Piedalījos projekta darba grupā, izteicu pāris piezīmes, ta-dā 2 projektu vadītājs. Izstrādāju projekta vadītāja iepirkumu, nākamajā brīdī esmu jau atbildīgā kontaktpersona 8 līgumiem. Darba grupās paģenerēju pāris idejas - piespiedu ierašanās Saeimas revīzijas komisijā. Un tas viss 1,5 gadu laikā.
Jebkura iniciatīva ir nosodāma, es Jums saku, jebkura iniciatīva ir nosodāma. Ja gribat strādāt valsts iestādē, no sākuma iemācieties divus svarīgus teikumus: "Manā darba līgumā šādu uzdevumu nav" un "Šis uzdevums neatbilst manai darba kompetencei", strādāsiet ilgi, ka es Jums saku. - 2 commentsLeave a comment
- Iz reddita dzīlēm
- 3/28/13 09:50 am
- Citādāks skats uz pasauli: http://i.imgur.com/nkI71Us.jpg
- 4 commentsLeave a comment
- Salakas ēšanas rituāli
- 2/5/13 09:30 am
- Ekonomējot laika resursus vienmēr ir prātīgi apvienot patīkamo ar lietderīgo. Pēdējā laikā ļoti bieži ēdu pārvietojoties no mājām uz darbu un otrādāk. Ilgu un ļoti empīrisku novērojumu rezultātā esmu secinājis, ka cilvēki, mani ieskaitot, vēl joprojām nav atbrīvojušies no ielu ēšanas aizspriedumiem. Ēst uz ielas hamburgeri vai pīrādziņu ir pieņemami, to pašu darīt sabiedriskajā transportā gan nav. Ēst uz ielas salātus arī nav pieņemami. Jau vairākas reizes ejot uz darbu un ēdot siļķi kažokā ar plastmasas dakšiņu esmu saņēmis nepārprotamus nicinošus skatienus vērstus manā virzienā. Dārgie ļaudis, siļķe kažokā ir labāks un garšīgāks ēdiens par hamburgeri, un veselīgāks arī.
Vakar nopirku kūpinātas salakas. Zivis somā tik labi smaržoja, ka nespēju turēties pretī kārdinājumam uzsākt maltīti vēl nenonācis līdz mājām. Izvilku no somas salaku, norāvu tai galvu; pretī nāca cilvēki, nācās salaku paslēpt. Izmetu galvu miskastē, un ar pirkstu iebraucu salakas vēderā, lai attīrītu no ķidām. Atkal cilvēki, atkal jāslēpj. Tuvumā nebija miskastes, nometu ķidas zemē. Organika, gan jau sadalīsies. Papētījis apkārt, un secinājis, ka neviens man nepievērš uzmanību, ieliku salaku mutē un ar baudu apēdu. Šādu rituālu atkārtoju vairākas reizes. Vot tagad nesaprotu vai es esmu kautrīgs ēdājs, vai arī cilvēki nesaprastu.
Poll #19501
Open to: All, results viewable to: AllVai ēst zivi uz ielas ir pieņemami ?
View AnswersNormālāk par normālu, katru dienu pats uz ielas ēdu zivis un citas jūras veltes
1 (1.9%)Pasaule būtu daudz skaistāka, ja cilvēki uz ielām ēstu zivis
21 (39.6%)Ēd savu zivi, tikai nesmirdi man blakus
23 (43.4%)Nepieņemami, nekulturāli un negaumīgi
1 (1.9%)Cilvēks ar zivi uz ielas ir antisociāla parādība un ir pelnījis tikt izslēgts no sabiedrības
3 (5.7%)Uz trako namu ar visu zivi
1 (1.9%)Nabaga zivis, Tu esi slepkava tā pat kā visi pārējie nesvaigēdāji
3 (5.7%) - 11 commentsLeave a comment
- Mārketings
- 1/28/13 03:58 pm
- Jau izsenis klusībā lepojos ar to, ka mūsdienu reklāmu triki man ir kā pīlei ūdens. Televizora man nav jau kādus 5 gadus, internetos man ir uztrenēta selektīvā baneru neredzēšanas maņa, radio neklausos un staigājot pa ielām skatos tikai sev zem kājām. Un visus tos, kuri zvana pie dzīvokļa durvīm un piedāvā
pareizo dievupareizo internetu vai mobilo tīklu, es parasti laipni pasūtu bekot. Pēdējā laikā esmu pamanījis 2 mārketinga izgājienus, kas mani uzrunāja.
Pirms kādas nedēļas drūmajā ziemas salā pa Rīgas ielām pastaigājās puisis ar meiteni un visiem piedāvāja iedzert siltu Lipton tēju. Ar drebošām rokām pieķēros šai siltajai tējas krūzei un biju pateicīgs līdz nemaņai. Tēja bija perfekta, ne pa karstu, ne pa aukstu, ne pa rūgtu, ne pa saldu. Karoče, žetons Liptonam. (Šī ir neapmaksāta Lipton reklāma. Reklāmas autors nekādus citus papildus motivātorus izņemot siltu tēju nav saņēmis)
Otrs piegājiens bija krietni primitīvāks. Vazājos apkārt pa centrāltirgus gaļas paviljonu meklējot cūkas smadzenes. Centrāltirgu ir iespējams izturēt tikai ar austiņām ausīs, bet tavu neražu, tieši toreiz man telefonam sēdās nost akļumators un tādēļ man nācās uzklausīt simt un vienu "lūdzu", "svaigs", "ko Jums piedāvāt", "Varbūt šo šķiņķīti?","Mūsu cūkas ir pašas garšīgākās, jo mēs tās nogalinām maigi". Noguris no uzmācīgajiem pārdevējiem tā arī neatradu ilgi kārotās smadzenes, bet toties nopirku gaļas gabalu no onkuļa, kurš man garāmejot uzsauca "С бородой скидки"(ar bārdu atlaides) - 5 commentsLeave a comment
- 1/18/13 11:06 am
- Interesanti kāda vella pēc šī "text to speech" sistēma nav attīstīta tālāk. http://runa.ailab.lv/tts2/
- 11 commentsLeave a comment
- Šīs dienas pērle
- 1/14/13 06:47 pm
- 4 commentsLeave a comment
- ventilatora posts
- 12/21/12 03:44 pm
- Tā kā cibas gļuka dēļ neizdevās ventilatorā nopostēties. Savas muļķības publicēju šeit:
Bija atlikušas tikai pāris stundas līdz pasaules galam. Gaidot šo nozīmīgo vēstures mirkli sēdēju sava komunālā dzīvokļa virtuvē un smēķēju tinamo tabaku. Virtuves radio fonā klusi skanēja ziemas svētku dziesmas, bet aiz loga bezpajumtnieki rakņājās pa piemājas miskastes konteineriem, visticamāk meklējot sev svētku dāvanas. Alus bija gandrīz beidzies.
- Paklau, vecīt, Tu tikai nestreso – No ledusskapja apakšas atskanēja kāda nedzirdēta balss.
- Ir piedāvājums, kas abām iesaistītajām pusēm ir izdevīgs. Tu tikai aizver virtuves durvis, labi, svešām ausīm tas nav jādzird ? – Balss no ledusskapja apakšas turpināja.
Jutos pietiekami ieintriģēts un paklausīju nezināmās balss īpašniekam. No ledusskapja apakšas tramīgi izlīda trekna pele tērpusies baltā kreklā un šlipsē. Viņai sekoja 3 mazākas bez drēbēm.
- Tu tikai nemīz riepā, labi, izklausi manu piedāvājumu līdz galam, esi saprātīgs. – Treknā pele noteica un aizpīpēja cigāru.
- Tu jau saproti, ka pasaulē viss nav melns un balts, ir tikai izdevīgas un mazāk izdevīgas lietas. – Pele izpūta dūmus.
- Kaķītim ir jāmirst. Par šo pakalpojumu pretī saņemsi naudu un kaimiņu dzīvokļa sievietes rotas lietas. Šis piedāvājums spēkā ir vēl 15 sekundes. – Treknā pele dziļdomīgi skatījās man acīs.
Treknās peles uzvedībā bija manāms zināms satraukums, jo virtuves skaņu ieinteresēts, kaķītis sāka skrāpēties pie virtuves durvīm. Lai arī cik kārdinošs nebūtu peles piedāvājums, pēc pāris sekundēm biju pieņēmis lēmumu un tukšā alus pudele lidoja peļu virzienā. Resnā pele sekmīgi izvairījās no viņas virzienā lidojošā objekta, viena no mazajām pelēm gan nebija tik veiksmīga un dabūjusi ar stikla pudeli pa galvu, saļima uz virtuves grīdas.
- Tu vēl to pieminēsi – Atskanēja balss no ledusskapja apakšas.
Nākamajā rītā pamodos no sāpēm cirkšņa apvidū, turpmāka izpēte liecināja par vairākām mazām pietūkušām nezināmas izcelsmes kodienu pēdām. Konstatēju, ka interneta vads ir pārgrauzts 6. vietās, visu alus kausu neatņemama sastāvdaļa ir peļu ekskrements un uz virtuves galda mani sagaida zīmīte.
- Tu tiki brīdināts. starp citu, Tevis nogalinātā peļu cīnātāja Riharda brālis Reinblats Tevi apsveic ar ģenitāliju herpēm.
Paraksts: Vella kalpi - 2 commentsLeave a comment
- 10/31/12 08:38 pm
- Laimes lācis
Dzert sācis
Daudz - 3 commentsLeave a comment
- 10/14/12 08:57 pm
- Izrādās internets ir spējīgs patīkami pārsteigt.
Nesaprotu kā esmu palaidis garām džeku uz bifeļa.
http://www.youtube.com/watch?v=v5Lmkm5EF5E
http://www.youtube.com/watch?v=iJ4T9CQA0UM - 1 commentLeave a comment
- 10/9/12 06:47 pm
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif)
ventilators It's alive- 0 commentsLeave a comment
- Pazudis bērns
- 9/26/12 10:37 pm
- - Pazudis bērns! - Brīvības ielas ikdienišķos trokšņus pārtrauca kāds padzīvojis kungs.
- Bērns ir pazudis! - Vīrietis iesaucās vēl skaļāk, piesaistīdams nejaušus garāmgājēju skatienus
- Bērns! - Kāds garāmgājējs uz brīdi apstājās, satraukti paskatījās onkuļa virzienā, bet nespēdams atrast pareizos vārdus turpināja soļot centra virzienā. Sieviete turēdama pie rokas bērnu līdzjūtīgi paskatījās vīrieša virzienā. Moderna paskata jaunietis izlaida roku cauri matiem.
- Bērns ir pazudis atkal - Onkulis burtiski iegaudojās.
Vīrietis saķēra seju rokās un nokrita uz ceļiem.
- Bērns, Bērns!
Ap vīrieti pamazām sāka pulcēties ieinteresētu cilvēku pulciņš.
- Kas noticis cienītais, kā bērns izskatījās ? - Jautāja gados pavecāka kundzīte.
- Pirms cik ilga laika tas notika ? - Apjautājās jaunietis ar dīvaina paskata cepuri galvā, visticamāk korporants.
- Cik vecs bērns bija, kad pēdējo reizi manīts? - Apjautājās kāds no cilvēku bariņa.
Onkulis nolaida rokas gar sāniem, nopētīja apkārtējo cilvēku sejas, un neizpratnes pilnu skatienu pavadīts ielēca peļķē, apsļakstot visus apkārtstāvošos.
- Atradās - Iesaucās onkulis, un savam vecumam neraksturīgā ātrumā augšup palēkdamies aizskrēja pa trotuāru. - 7 commentsLeave a comment