- Blogeri vs cibisti
- 1/12/07 01:16 am
-
Runājot par lielajām blogeru cibistu razborkām. Jau vairākus gadus sēžu sviesta cibā, esmu eksperimentējies arī ar standalone blogu. Nu ko lai saka. Man kā vairāk cibistam ir tikai viens viedoklis: Jebal es acī mārketingu un wordpresu. Atceros kā blogosfēras sākumā, kad vēl blogi bija reta parādība, un to veidotāji parasti bija tehniski orientēti cilvēki, kas prata kodēt savu enģini. Tad nu radās varenas blogeru komūnas, kas mērījās ar saviem kerneļiem un dzinēju caurumiem. Bija diezgan garlaicīgi, lielākoties tehniska literatūra, ko gan citu no koderiem var sagaidīt (protams bija izņēmumi). Man jau liekas, ka daļēji no blogeru puses tā pašlaik ir skaudība. Es te redz esmu ūberkoderis/wanabe hakeris/inteliģents asprātis, kas iemācījies savu blogu interneta pasaulē palaist. Man ir kaudze ar domubiedriem, bet tur stūrī sēž kautkādi duriki uz livejournal flegmātiskā dziņa un vāvuļo kaut ko man nesaprotamā valodā. Viņu blogi neatbilst weba standartiem, gnomes human interfeisam un w3c chekings nokarās mēģinot sagremot viņu žurnālo līko kodu.
Varētu vilkt paralēles. Liela daļa blogeru (nedo dievs, ir daudz izņēmumu, kas raksta patiešām interesanti, un man būtu pie vienas vietas, kaut arī viņu teksti karātos uz ftp servera txt failu formātā, es viņus tā pat lasītu) ir mūsdienu popsa. Viņi izveido smuku dizainu, ik pa brīdim uzraksta savu tekstiņu, nepārtraukti komentējas svešos blogus, neaizmirstot atstāt sava megaportāla adresi. Tad vēl viņi cenšas ieturēt kvalitāti, rakstīt tā, lai citiem interesanti, biedroties ar pārējiem blogeriem, atsaucoties viens uz otra postiem. Galvenā viņu motivācija ir būt sadzirdētiem, lai tik mani vairāk lasa, lai mani atpazīst, lai es būtu kādam līdzīgs. Ciba tieši pretēji ir andergraunds. Katrs vārās savā sviestā, nospļaujieties par pārējo sentimentālajām jūtām. Diršās komentāros nepārtraukti mainot jūzerpikčerus. Cibistiem nepiš w3c standarti un salasāmība, galvenais, ka friendlistē kaut kas interesants parādās un var pabļaustīties par sev aktuālām tēmām. Es piemēram varu mierīgi cibā iepostēt, ka bļe pisties gribu nahuj, un pārējiem būs nospļauties, a es būšu izbrēcis savu sāpi.
Come on, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kuram vairs interesē uz kādas enģines griežās tava domu krātuve. Svarīgākais ir viedokļi, patiesas domas, sajūtas, un informācija. Informācijas laikmets kā nekā. Enģines interesē tikai koderiem.
Bet par to pieejamību plašākai publikai. Man tas arī ir vienalga. Personīgi ir dziļi paralēli, ka kāds duriks gugles tantē ieraksta vārdu kombināciju: gļotas ar cērmēm, un atrod manu cibas žurnālu. Tad nu viņš izlasa manu ierakstu un grib šausmās iekomentēt kaut ko, bet apjūk "sarežģītajā" komentēšanas izvēlnē. Priekš kam man tāds vajadzīgs. Es nevēlos paust savas domas visai pasaulei, bet tikai šeit, šajā komūnā, šajā sviestā.
Tā arī laikam tas viss paliksies, ka būs dažādas sociālās vides, dažādas digi-sociālās vides, kas viena otru nesapratīs, jo vērtības šajās vidēs ir dažādas. Bet nu kur paliek tolerance ? Es jau nebļaustos, ka man personīgi netīk Kristapa Kaupes tendence visus blogerus saukt vārdos uzvārdos, tm apsēstība ar savu frizūru un Kirila tītars. Man ir daudz svarīgākas lietas par ko rakstīt. Piemēram, par vakar apēsto kotleti un izlasītās grāmatas citātu. Tā lūk, izbļāvu savu sāpi.
Izziņai: Nekad neesmu sevi pa īstam pieskaitījis ne pie cibiņiem, ne pie blogeriem. Visi fakti un tēli šajā rakstā ir izdomāti, kāda atbilstība reālajā dzīvē ir tikai sakritība.