dīl

Tev ir smukas nespalvainas krūtis

tev ir glīts mazs krāniņš

Tev nemaz nav līks krāniņš. (Nu?)

Ja tā kārtīgi ieskatās, tad tavas krūtis nav nemaz tik nesmukas

Man ir smukas krūtis. Tev ir līks krāniņš. Priecājies, ka es nesaku, ka tas ir arī mazs un netīrs.
(piedod, kārdinājums bija pārāk liels)

Atceros kādreiz pedagoģijas lekcijās mums stāstīja, ka pusaudžu gados bērni ir ļoti jūtīgi, un ja viņiem tajā vecumā pasaka, ka viņiem ir lielas pēdas, tā priekš viņiem var būt trauma uz ilgu laiku.

Vot ja es tagad būtu pusaudzis, tad apsvertu iespēju iet slīcināties va arī papraktizēt mūsdienās tik moderno vēnu graizīšanu :/

Kāda laime, ka tu neesi ne pusaudzis, ne pedagogs (es vismaz tā ceru, mmm?) :)

Nu man jau patiesībā patīk lielīties, ka uz papīra iespējams (diplomdarbs negrib tapt) drīz būšu pedagogs. Tā tāda nonkonformisma izpause uz vadītāju, juristu un sociologu fona. Bet nu pusaudža fizioloģiskā fāze laikam ir pagājusi.

Urā, urā, urā!

Tev būs liels, tīrs un taisns diploms, es zinu :/

divdomīgi

a varbūt apgraizīšanu? Līdz līkumam?

a ko ta pēc tam ar tādu strupuci iesākt ?